«Nauda principā ir uzticība. Uzticība tādā ziņā, ka tad, ja mēs iedodam kādam monētas vai papīrīšus un saņemam par to kafiju, mēs apzināmies, ka šīm monētām un papīrīšiem ir kāda vērtība. Vienlaikus arī apzināmies, ka par tiem varēsim šo pašu kafiju nopirkt arī rītdien. Kriptovalūtai šādas uzticības nav, jo aiz tās nestāv kāda stabila sistēma, kas mūsdienās pārsvarā ir valsts. Tieši tādēļ valsts kontrole pār to ir neizbēgama,» intervijā portālam TVNET, kura norisinājās Baltijas jaunuzņēmumu konferences «Techchill» ietvaros, norādīja kompānijas «Intelligencr» dibinātājs Pauls Papadimitro.
Valdības kontrole pār kriptovalūtu ir neizbēgama (8)
«Domāju, ka šāds scenārijs varētu realizēties, jo interese par kriptovalūtas lietošanu tikai pieaug un par tās lietošanu runā gan valdības, gan arī starptautiska mēroga bankas. Turklāt pat tik lieli spēlētāji kā JP Morgan’s jau sāk izlaist savas kriptovalūtas un laidsabiedrība Singapore Airlines jau sāk domāt par savu reisu tirgošanu uz blokķēdes pamata. Pat Facebook ir sācis domāt par veidiem, kā kriptovalūtu izmantot savā darbībā. Neizslēdzu scenāriju, kura ietvaros mēs nākotnē varētu norēķināties tikai ar to. Ir jautājums tikai, kad tas īsti notiks. Tomēr ir skaidrs: ja par to jau interesējas minētie lielie spēlētāji, tad šī sāktā lavīna kļūs tikai arvien lielāka,» saka Papadimitro.
Vienlaikus uzņēmējs arī norāda uz kādu interesantu situāciju, kad cilvēki masveidā sākuši izmantot kriptovalūtu. Tas esot noticis Kipras finanšu krīzes laikā, kad cilvēki esot zaudējuši ticību valsts pārraudzītajai finanšu sistēmai.
Tajā brīdī tie kriptovalūtu (galvenokārt Bitcoin) esot uzskatījuši par daudz stabilāku alternatīvu.
Tāpat arī Venecuēlas valdība pašlaik cenšas izbēgt no milzīgās inflācijas lamatām, izveidojot jaunu kriptovalūtu – Petro. Šeit arī slēpjoties kriptovalūtas galvenā noderīgā funkcija. Tās vērtība nav pakļauta valstu politiskajām spēlēm, tāpēc to, par spīti tās nestabilajam raksturam, ir izdevīgi izmantot dažādu satricinājumu laikā.
Vienlaicīgi kriptovalūta ir izdevīga arī dažādiem noziedzniekiem, kuri nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, un/vai pašām valstīm, kuras mēģina apiet piemērotās starptautiskās sankcijas finanšu sektorā.
Tomēr Papadimitro norāda, ka tādēļ nevajadzētu demonizēt kriptovalūtu kopumā. Šādām darbībām tiek izmantoti arī dolāri. Noziedznieki vienmēr atradīs veidus, kā veikt savus melnos darbus. «Tas, starp citu, ir vēl viens iemesls, kāpēc valdības tik ļoti vēlas šo valūtu regulēt. Tās nevēlas, lai noziedznieki un starptautisko tiesību normu pārkāpjošas valstis varētu darīt visu, ko tās vēlas, un nesaņemt sodu,» saka Papadimitro.
Turpinot argumentu par kriptovalūtas lielo pievilcību patērētāju vidū tieši saistībā ar tās neregulēto raksturu, Papadimitro gan norādīja uz kādu zināmu trūkumu. Lai gan teorētiski kriptovalūta nav pakļauta varas spēlēm, aptuveni 50% no visiem kriptovalūtas «ģeneratoriem» (miners) pieder četriem ķīniešiem. Līdz ar to dažu indivīdu svars šīs valūtas tirgū ir pārlieku liels un tiem ir spējas būtiski mainīt tās vērtību. «Vai šāda situācija tiešām atbilst sapnim par valūtu, kuras vērtību nevarētu ietekmēt kāda ieinteresētā puse?» Papadimitro retoriski jautā.
Uzdodot jautājumu par kriptovalūtas tehnoloģiskās puses attīstību nākotnē, Papadimitro norāda, ka būtu jāturpina blokķēdes uzlabošana, jo pagaidām tā mēdz būt diezgan lēna un nevar laikus apkalpot visus finanšu darījumus. Tiesa, uzņēmējs saka, ka tās uzlabošana ir tikai laika jautājums.
Galvenais, lai nākotnes blokķēde būtu uzticama, stabila un viegli neuzlaužama.
Galu galā nauda ir ļoti svarīgs cilvēces norēķinu līdzeklis un neviens nevēlas, lai nopelnītie līdzekļi pazustu vai arī tos nevarētu lietot tehnoloģiju problēmu dēļ, saka Papadimitro. Principā kriptovalūtu un blokķēdi varētu uzskatīt par vēl vienu cilvēces automatizācijas izpausmi, kura sāk parādīties arvien spilgtāk. Tomēr jāpiekrīt, ka starpnieka nevajadzēšana finanšu norēķinos ļauj ietaupīt līdzekļus, un to vēlas katrs uzņēmums. «Mums no automatizācijas baidīties nevajadzētu, jo ar tās palīdzību bankas varēs darīt to, ko tās spēj vislabāk – pelnīt naudu. Tām nevajadzēs pūlēties ar papīru kalniem. Tiesa, nevar izslēgt, ka tās rezultātā cilvēki zaudēs darbu,» apgalvo Papadimitro.