Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Palielinājies bedru dēļ radīto auto bojājumu skaits

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Bedres A.Čaka ielā
Foto: Bedres A.Čaka ielā Foto: Jānis Škapars/TVNET

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šī gada janvārī un februāri par aptuveni 20% palielinājies sliktā ceļu seguma dēļ radīto auto bojājumu skaits, liecina "Gjensidige Latvija" apkopotie klientu dati. 

Nepilnu divu mēnešu laikā tie ir aptuveni 70 jeb 8% no visiem pieteiktajiem KASKO atlīdzību gadījumiem. "Gjensidige Latvija" eksperti paredz, ka līdz ar mainīgajiem laika apstākļiem un Latvijas ceļu stāvokli negadījumu skaits turpinās pieaugt, tādēļ kopā ar sporta kompleksa “333” drošas braukšanas ekspertiem aicina autovadītājus būt uzmanīgiem un izvērtēt savus braukšanas paradumus.

Bedres īpaši bīstamas ir diennakts tumšajā laikā – kad cilvēki dodas agri uz darbu vai mājās un satiksme ir īpaši intensīva. 40% no pieteiktajiem bedru dēļ izraisītajiem negadījumiem notikuši Rīgā un 20% uz Kurzemes autoceļiem, taču bedres ir sastopamas uz autoceļiem visā Latvijā.

Eksperti uzsver, ka autovadītāji nevar ietekmēt ceļu stāvokli, taču var pielāgot savus braukšanas paradumus. No bīstamām situācijām un to radītajām sekām ir iespējams izvairīties. Viens no svarīgākajiem norādījumiem ir veltīt pilnu uzmanību un koncentrēšanos ceļam un auto vadīšanai, tādējādi būs iespēja gan laicīgi pamanīt priekšā esošo šķērsli vai bedri, gan atbilstoši reaģēt.

“Jāņem vērā atbilstoša ātruma izvēle. Pie lielāka braukšanas ātruma reakcijas un reaģēšanas laiks būs īsāks, taču svarīgākais, kas jāatceras, ja bedrē sanāk iebraukt un no tās nevar izvairīties – nedrīkst bremzēt. Bremzējot svars pāriet uz priekšējiem ratiem, un trieciens tiek pastiprināts. Labāk ir saglabāt esošo ātrumu vai pat nedaudz palielināt to. Ir sens teiciens – bedrēm cauri vai nu ļoti lēni, vai ātri,” stāsta sporta kompleksa “333” drošas braukšanas eksperts Aleksandrs Voļskis.

Tāpat viņš uzsver, ka uzmanība jāpievērš arī peļķēm – caur tām ir jābrauc uzmanīgi. Iespējams tajā ir paslēpusies bedre, vai arī, ja peļķe ir ļoti liela, pastāv risks izraisīt akvaplanēšanu.

“Bedru radītos zaudējumus OCTA diemžēl nesedz, tādēļ autovadītājiem sadursmes gadījumā var nākties šķirties no ievērojamas summas remontam. Visbiežākie pieteiktie bojājumi ir riepu un disku bojājumi, un tāds remonts var izmaksāt no 50 līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro, atkarībā no auto aprīkojuma. Tieši tādēļ autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem, lai saudzētu savu spēkratu,” skaidro "Gjensidige Latvija" transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājas Dāvids Lēvalds.

Slikta auto seguma dēļ radītos bojājumus sedz KASKO apdrošināšana, kurai tas ir iekļauts pamata risku sarakstā. Tādos gadījumos, lai pieteiktu atlīdzību, svarīgi ir fiksēt negadījuma vietu, situāciju, kā arī nofotografēt pašu bedri, automašīnas bojājumus un automašīnas kopskatu, lai apdrošinātājam varētu sniegt pilnvērtīgu informāciju un ātrāk saņemt atlīdzību.

Ja bojāta ir automašīnas riepa, to ir svarīgi saglabāt līdz tālākiem apdrošinātāja rīkojumiem. Tāpat ir svarīgi informēt policiju par notikuma faktu. Ja automašīna ir apdrošināta ar KASKO un tā iekļauj pašrisku bojājumiem, īpaši svarīgi ir ziņot policijai par šādu gadījumu un sekot, lai policija ierodas, izmēra bedres dziļumu, platumu un ierosina administratīvo lietvedību, tādējādi apdrošinātājs var vērsties ar regresa prasību pret atbildīgo ceļu uzturētāju. Ja regresa iespējas no klienta puses būs nodrošinātas, apdrošinātājs neieturēs pašrisku par bojājumiem.

Svarīgākais
Uz augšu