Igaunijas "Swedbank" krīzes laikā aktīvi mēģinājusi piesaistīt bagātus klientus no Krievijas

Par šādiem darba piedāvājumiem liecina arī tajā laikā publicēti darba sludinājumi.

Kopš naudas atmazgāšanas skandāla pagājušajā nedēļā banka ir zaudējusi gandrīz piekto daļu savu akciju vērtības, kas naudas izteiksmē ir aptuveni pieci miljardi dolāru.

Zviedru “Swedbank”, kas ir lielākā banka Baltijas reģionā, apsūdzēta par aizdomīgiem darījumiem 4,3 miljardu dolāru apmērā ar “Danske Bank” kontiem. “Danske Bank” Igaunijā apsūdzēta par naudas atmazgāšanu vismaz 230 miljardu dolāru apmērā. “Swedbank” ir norobežojusies no “Danske Bank”, norādot, ka Baltijā banka apkalpojusi vien vietējos klientus, kas veikuši dažādus maksājumus savā starpā.

“Swedbank” pārstāvis Daniels Franke Rodo aģentūrai “Bloomberg” sacīja, ka banka pašlaik “saņem daudz jautājumu par operācijām Baltijas valstīm, un tā vēlas sniegt informāciju saviem akcionāriem un investoriem. Tomēr pašlaik “Swedbank” nevar sniegt specifiskus komentārus”.

Igaunijas laikrakstam “Postimees” finanšu uzraudzības iestādes vadītājs Kilvars Keslers norādīja, ka “pagātnē lielākā daļa banku Igaunijā piedāvāja savus pakalpojumus nerezidentiem”.

“Daudzi to darīja pasīvāk, citi aktīvāk. Aizdomīga klientu aktivitāte netika analizēta. Iespējams, ka to nedarīja tāpēc, ka klientu darījumi garantēja peļņu,” sacīja Keslers.

Tomēr pēdējo mēnešu laikā mediji publicē arvien jaunas detaļas par banku nerezidentu klientu darījumiem pagātnē, kas bankām nedara godu.

“Finanšu uzraugs parasti nevēršas pret kādu konkrētu darījumu. Kopumā neesam pārsteigti, cik lielā mērā bankas bija iesaistītas mistiskos un aizdomīgos darījumos.

Nebūs brīnums, ja tiks atklātas vēl kādas jaunas detaļas, kas bankām būs zināms apkaunojums,” pauda Keslers.

Igaunijas Centrālā banka norādīja, ka pagājušā gada oktobrī, neskaitot “Danske” bankas veiktās transakcijas, tika atklāti starptautiski banku darījumi. Tie notika laika posmā starp 2008. un 2015. gadu, un darījumu apjoms zināmā mērā pat ietekmējis Igaunijas ekonomiku. Tomēr “Swedbank” veiktie naudas pārvedumi aizdomīgām personām un uzņēmumiem uz kopējā fona neizceļas, jo tie netika veikti lielā apjomā.

Tiek atgādināts, ka 2006. gadā Igaunijas tirgū ienāca zviedru banka “Hansabank”, kas trīs gadus vēlāk ieguva “Swedbank” nosaukumu.

Bankai pietuvināta persona norāda, ka līdz 2009. gadam “Swedbank” privātpersonu apkalpošana galvenokārt balstījās tieši uz nerezidentiem. 2009. gadā notika privātpersonu apkalpošanas kārtības reorganizācija, tomēr nerezidentu bizness bankā turpinājās.

Anonīmā persona norāda ka vismaz 75 “Danske Bank” nerezidentu klienti 2015. gadā atvēra bankas kontus “Swedbank”, jo dāņu banka sāka slēgt pieeju nerezidentiem.

Pašlaik “Swedbank” lietu izmeklē Zviedrijas un Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes. Tikmēr investors un netīrās naudas apkarotājs Bils Brauders norāda, ka

“ievērojama daļa Ziemeļvalstu banku sistēmas ir iesaistītas krievu naudas atmazgāšanas operācijās. Regulatori un bankas vairākus gadus izlikās to neredzam.”

Vēl 2009. gadā ziņojums par “Swedbank” liecināja, ka daļa Ziemeļvalstu banku cenšas piesaistīt privāto klientu naudu no Krievijas un NVS valstīm. Tas arī izdevies, jo privāto klientu sektorā nerezidenti veidojuši nozīmīgu daļu.

Tomēr, kā norādīja “Swedbank” Latvijas nodaļas vadītājs līdz 2016. gadam Māris Mančinskis, galvenā “nerezidentu klientu koncentrācija” bija vērojama Igaunijas filiālē. Lielākā daļa klientu bija krievi, kas vēlējās glabāt savu naudu ārpus Krievijas.