Kalnmeiers: Rimšēvičs uz darbu var doties kaut vai šodien (28)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka Tiesa nav guvusi pierādījumus tam, ka šādi drošības līdzekļi Rimšēvičam – atcelšana no amata - ir pamatoti. Viņš arī norādīja, ka Latvijas tieslietu sistēmai spriedums ir pārbaudījums. Pašlaik gan dziļāku analīzi varētu sniegt vēlāk.

“Tas ir Latvijas reputācijas zaudējums īstermiņā, jo spriedumu lasīs arī citas valstis. Reputācija cietusi arī Latvijas pilsoņu acīs,” uz jautājumu, vai šāds lēmums negrauj Latvijas reputāciju, norādīja tieslietu ministrs.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savukārt norādīja, ka rūpīga Tiesas sprieduma analīze vēl nav veikta, bet ir iezīmēta viena nianse – ES Tiesa norāda, ka drošības līdzeklis aizliegt pildīt dienesta pienākumus ir pielīdzināms atbrīvošanai no amata.

“Tas Latvijas jurisprudences jomā ir jaunums un nepieciešams risinājums,” teica Kalnmeiers, vienlaikus piebilstot, ka Tiesas spriedums tiks respektēts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume savukārt norādīja, ka visas darbības, kuras veiktas attiecībā uz Rimšēviču, veiktas, vadoties pēc likuma.

Kalnmeiers, atbildot uz jautājumu, kāpēc Latvijas puse nesniedza prasīto informāciju, norādīja uz pieredzes trūkumu, jo šāda prakse esot bijusi pirmo reizi, proti, kad tiek vērtēta piemērotā drošības līdzekļa pamatotība.

Kalnmeiers norādīja, ka Latvijas puse principā esot bijusi gatava sniegt pierādījumus. Vienlaikus tika saņemta informācija, ka lietas materiāli varētu tikt nodoti arī Rimšēviča pusei, tāpēc tika pieņemts lēmums materiālus nenodot.

Pārējie Rimšēvičam piemēroti drošības līdzekļi paliek spēkā – aizliegums pamest valsti bez saskaņošanas ar procesa virzītāju.

Tāpat Kalnmeiers norādīja, ka pašlaik kriminālprocesā tiek ievēroti visi termiņi – tie ir saprātīgi. Vienlaikus Kalnmeiers norādīja uz kolēģu pieredzes trūkumu – no mūsu kļūdām mācīsies arī citas valstis.

Kalnmeiers arī neprognozēja, kad lieta varētu tikt nodota tiesai. Bordāns norādīja, ka Rimšēvičam nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, taču pašlaik pielaide ir anulēta. Bordāns gan norādīja, ka tas, vai Rimšēvičs var pildīt savus amata pienākumus bez pielaides, jājautā pašam Rimšēvičam.

Ziņots, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs arī lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu. Tomēr neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi pēc tiesas sēdes, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Līdz ar to Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu attiecīgo statūtu izpratnē.

Spriedumā arī norādīts, ka, EST, izskatot prasību saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB statūtos norādīto, nav jāaizstāj valsts tiesas, kuru kompetencē ir lemt par apsūdzētā bankas vadītāja kriminālatbildību. Tāpat EST nav jāiejaucas iepriekšējā kriminālizmeklēšanā, ko attiecībā pret to veic kompetentās administratīvās vai tiesu iestādes.

EST norādīja, ka šādas izmeklēšanas vajadzībām, tostarp, lai nepieļautu, ka attiecīgais vadītājs liek tai šķēršļus, varētu būt nepieciešams pieņemt lēmumu par šī vadītāja pagaidu atstādināšanu no amata.

Savukārt EST, īstenojot tās kompetenci, ir jāpārliecinās, ka lēmums par valsts centrālās bankas vadītāja atbrīvošanu no amata tiek pieņemts tikai tad, ja pastāv pietiekami elementi, kas liecina, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu, kas varētu attaisnot šādu pasākumu.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē iepriekš apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.

KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada - pērnajā februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.