Līdz pat 50% pasaules iedzīvotāju pēc 15 gadiem zaudēs darbu (45)

Tiesa, Resi norāda, ka tehnoloģiju attīstību nevajadzētu vērtēt tikai negatīvi. Tā sev līdzi nes arī daudzas labas lietas. «Tā ir iespēja izvērtēt, kuri darbi ir patiešām svarīgi un kuri nav. Tāpat tā ir arī iespēja atbrīvoties no lietām, kuras cilvēkiem darīt nepatīk, taču ir nepieciešamas. Līdz ar to ir vairāk laika nodarboties ar citām lietām,» saka Resi. Tomēr tajā pašā laikā viņš neredz, ka valdības līmenī notiktu diskusijas par jautājumiem kā nopelnīt naudu tiem cilvēkiem, kuriem mašīnas atņems galveno ienākumu avotu. Piemēram, vai vienmēr šiem cilvēkiem būs iespējams atrast citas nodarbošanās? Vai būs pieejams universālais minimālais ienākums?

Rosi kā vienu no risinājumiem piedāvā īpaša nodokļa piemērošanu mākslīgajam intelektam un robotiem, kuri nākotnē aizstās darba vietas. Pēc tam ienākumus no šiem nodokļiem varētu izmantot, lai palīdzētu finansiālajās grūtībās nonākušajiem.

Tiesa, iepriekš būtu jābūt diskusijai par to, kā šos jaunos ienākumus efektīvāk sadalīt. «Tikai tā mēs pasauli padarīsim labāku,» apgalvo Rosi.

Ieva Ilvesa tikmēr norāda, ka nedrīkstam aizmirst, ka tehnoloģiju attīstība ne tikai likvidē, bet arī rada jaunus darbus. To esot jau pierādījusi vēsture. Turklāt pašreiz notiekot revolūcija, kura ir patiešām milzīga. Nākotnes tehnoloģijas izmainīs ne tikai mūsu darba vidi, bet arī sadzīvi. Tās pārveido gan mūsu komunikāciju, gan domāšanas veidu, gan arī uztveri. Pagaidām mēs zinām vairāk, taču esam arī vairāk apjukuši no pieejamā informācijas apjoma. Lai efektīvāk izlavierētu neskaidrajos ūdeņos, ir nepieciešamas valsts iestādes, kuras varētu veidot dialogu ar tehnoloģiju kompānijām. Šādā ziņā Eiropa ir priekšā pārējai pasaulei, jo tā ir gatava regulēt tehnoloģiju attīstību. Tai būtu jāturpina izplatīt ideju par nepieciešamību aizsargāt patērētāju datus, norāda Ilvesa.

Karija savukārt vērš uzmanību uz to, ka atbilde uz tehnoloģiju bezdarba sniegtajiem izaicinājumiem varētu būt darbaspēka pārkvalifikācijas atbalstīšana. Jebkurā gadījumā arī nākotnes tehnoloģijas nevarēs pastāvēt bez cilvēku palīdzības, tāpēc nepieciešamības pēc cilvēciskā faktora darba tirgū saglabāsies.

Šajā sfērā ievērojami varētu palīdzēt valdības, kuras varētu veicināt šādu pārkvalifikācijas programmu attīstību.

Turklāt politiķiem vajadzētu arī vairāk izglītoties  pašiem. «Bieži esmu redzējusi piemērus, ka, teiksim, ASV senatoru zināšanas par tehnoloģiju jautājumiem līdzinās nullei,» saka Karija. Ja notiktu lielāka izglītošanās, tad paši politiķi arī vairāk saprastu, kādus jautājumus uzdot tehnoloģiju kompānijām, un līdz ar to uzlabotu vidi, kurā mijiedarbojas ražotājs un tehnoloģiju patērētājs. Protams, valdībai šo ražotāju ieteikumos būtu arī jāieklausās, norāda Resi.

Diskusijā tika runāts arī par Eiropas Savienības pozīcijām globālajā tehnoloģiju vidē. Visi runātāji piekrita, ka pagaidām šī pasaules daļa atpaliek no diviem mākslīgā intelekta gigantiem – Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Ķīnas. Kāpēc tā? Resi uzsver, ka ES problēma nav talanta trūkums, bet gan slikta politika. Eiropieši rada tādu vidi, kura nav labvēlīga izaugsmes veicināšanai mākslīgā intelekta sfērā. Tie uzliek pārāk lielu slogu darbaspēka mobilitātes nodrošināšanai un padara valdības grantu saņemšanu biznesa attīstībai pārāk vienkāršu. Žurnālists Robins Vauters intervijā portālam TVNET arī norāda, ka problēma slēpjas arī faktā, ka Eiropas Savienība sastāv no 28 likumdevējiem, kuru izdotos likumus mākslīgā intelekta sfērā ne vienmēr var salāgot.