Viņa skaidroja: ja kādas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesībsargājošai institūcijai ir aizdomas, ka deputāts dalībvalstī ir paveicis noziegumu, pret EP deputātu jāizturas tāpat kā pret konkrētās dalībvalsts parlamenta deputātu. "Parasti tas nozīmē, ka jāprasa EP imunitātes atcelšana. Tad EP Juridisko jautājumu komiteja nāk ar rekomendācijām EP balsojumam. Ja konkrētā lieta neskar EP deputāta darbu, piemēram, izteikumus vai balsojumu, imunitāte tiek atcelta," skaidroja Rībele.
EP mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pie EP deputātiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus nevar aizturēt vai sākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot EP deputāta pienākumus. Proti, EP pārliecinās, vai ierosinātā lieta nav politiski motivēta.
Izņēmuma kārtā imunitāte nav spēkā, ja deputāts tiek pieķerts nozieguma brīdī.
Arī pēc imunitātes atcelšanas EP deputāts ir tiesīgs saglabāt savu vietu, jo deputāta pilnvaras ir dalībvalsts piešķirtas pilnvaras un tās nevar atņemt neviena cita iestāde. "Turklāt EP deputāta imunitātes atcelšana nenozīmē, ka deputāts tiek atzīts par "vainīgu". Tā tikai ļauj valsts tiesu iestādēm sākt izmeklēšanu vai tiesvedību. Tā kā EP deputāti ir ievēlēti saskaņā ar valsts vēlēšanu tiesību aktu, ja EP deputāts tiek atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, dalībvalsts iestādēm ir jālemj, vai viņš līdz ar to zaudē savas pilnvaras," teikts EP mājaslapā pieejamajā informācijā.