Kā Skripaļu lieta atklāja vairāk, nekā Krievijai gribētos (59)

Balstoties uz šo informāciju, pilsoniskās žurnālistikas projekts "Bellingcat" noskaidroja abu vīriešu patiesās identitātes. "Boširovs" izrādījās GRU virsnieks Anatolijs Čepiga, bet "Petrovs" - militārais ārsts Aleksandrs Miškins, kurš arī strādā GRU. Abi saņēmuši Krievijas varoņa nosaukumu - iespējams, par Ukrainas eksprezidenta  Viktora Janukoviča evakuāciju uz Krieviju vai operāciju Krimā 2014.gadā.

Šogad tika atmaskots vēl trešais Skripaļu lietā iesaistītais GRU aģents Deniss Sergejevs, kurš pagājušā gada martā vienlaikus ar Čepigu un Miškinu bija ieceļojis Lielbritānijā, izmantojot Sergeja Fedotova vārdu.

Kad atklājās Čepigas un Miškina identitātes, Lielbritānija un tās Rietumvalstu sabiedrotie varēja identificēt vairumu GRU aģentu, kuri bija devušies uz ārvalstīm īstenot slepenas operācijas. Nopludinātie pasu dati, kuros norādīta GRU mītnes adrese, ļāva identificēt vēl apmēram 40 iespējamos Krievijas aģentus.

Britu un sabiedroto valstu izlūkdienesti ieguva papildus informāciju, kad Kremlis uz Nīderlandi nosūtīja vēl vienu aģentu komandu, kuras uzdevums bija uzlauzt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) izmeklēšanu par "Novičok" izmantošanu. GRU šūniņu aizturēja Nīderlandes izlūkdienesti, un tas ļāva identificēt 300 iespējamos aģentus un atklāja informāciju par militārā izlūkdienesta iekšējo darbību.

Aģenta Alekseja Moreņeca "Lada" automašīna bija reģistrēta GRU bāzes adresē Maskavā - tas ļāva izsekot vēl citiem tajā pašā adresē reģistrētajiem auto. "Varētu teikt, ka GRU šis ir bijis slikts gads," sacīja "The Telegraph" avots Lielbritānijas valdībā.

Miškina un Čepigas operācija ne vien nesasniedza mērķi nogalināt Skripaļu, bet noveda pie smagām sekām - simtiem GRU aģentu atmaskošanas un spiegu izraidīšanas no vēstniecībām vairākās valstīs, kā arī atklāja Krievijas mēģinājumus veikt kiberuzbrukumus OPCW un Pasaules antidopinga aģentūrai (WADA).

Turklāt saistībā ar Skripaļu lietu vairāk nekā 20 valstis, solidarizējoties ar Lielbritāniju, izraidīja Krievijas diplomātus. Britu amatpersonas ir pārliecinātas, ka 23 no valsts izraidītie "diplomāti" lielākoties bija GRU un SVR aģenti. GRU aģentu aktivitāšu izgaismošana apkaunoja dienestu visas pasaules priekšā, savukārt "diplomātu" izraisīšana, visticamāk, devusi Krievijas ārvalstu izlūku tīklam.

Dezinformācijas kampaņa

Skripaļu lietu atspoguļoja arī Krievija, taču krietni citādāk nekā Rietumos. Tika plaši pielietota "melu konveijera" taktika - publicēt daudzas un dažādas, savstarpēji pretrunīgas versijas par notikušo, nonivelējot patiesības statusu un sējot apmulsumu un šaubas. 

Kremļa raidorganizācija RT un aģentūra "Sputnik" publicēja 138 savstarpēji pretrunīgas versijas par uzbrukumu Skripaļiem, liecina Karaļa koledžas Londonā pētījums.

Pētījumā tika identificēti septiņas galvenās sazvērestības teorijas - piemēram, ka Skripaļu indēšanu inscenējusi Lielbritānija, ASV vai Rietumu izlūkdienesti, lai nomelnotu Krieviju. Viena no dīvainākajām Kremļa propagandas aģentūru versijām bija tāda, ka Lielbritānijas valdība savu skaidrojumu par Solsberijā notikušo esot "aizņēmusies" no kādas filmas, vēsta "Financial Times". Pētījumu sponsorēja Džordža Sorosa "Atvērtās sabiedrības fondi".

Krievijas valdība jau iepriekš izmantojusi savus propagandas kanālus, lai ietekmētu sabiedrības viedokli par citām agresijas izpausmēm, piemēram, iesaistīšanos Sīrijas karā un "Malaysia Airlines" pasažieru reisa MH17 notriekšanu virs Austrumukrainas 2014.gadā. Taču Skripaļu gadījums šīm taktikām pievērsis lielāku uzmanību nekā iepriekš.

Gada laikā Skripaļu lieta tā arī nav izkritusi no mediju aprites - turpina parādīties arvien jauna informācija ne vien par Skripaļiem, bet arī Krievijas militārā izlūkdienesta aizkulisēm, ko Kremlis pavisam noteikti nebūtu vēlējies.