"Runājot par "Swedbank" gadījumu, jāteic, ka banka nevar izfiltrēt katru klientu veikto transakciju. Tāpēc "brīdinājuma karodziņi" parādās pēc [transakcijas], un bankai ir izvēle, vai tā vēlas pārtraukt attiecības ar klientu. Mums jāatzīst, ka, pirmkārt, attiecībā uz "Swedbank" vēl nav notikusi oficiāla izmeklēšana, un otrkārt, kad runa ir par šādām aizdomām, bankas atbilstoši likumam vienmēr ir ļoti sliktā pozīcijā, tās nevar sniegt komentārus par individuālu klientu veiktām transakcijām vai [sniegt informāciju], vai attiecīgā persona ir bankas klients," sacīja Millers radiostacijas "Kuku" raidījumā "Majandusruum" ("Ekonomikas telpa").
Igaunijas Bankas viceprezidents pauda viedokli, ka pašreizējos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu nebūtu jāizmanto, lai izvērtētu transakcijas, kas notikušas pirms desmit gadiem, jo regulējums un transakciju uzraudzība šajā laikā būtiski mainījušies.
Uz jautājumu, vai šāda pieeja attiecināma arī uz "Danske Bank", Millers atbildēja noliedzoši. "Tas, kas notika "Danske Bank" [Igaunijas filiālē] - sistemātiska noteikumu neievērošana, kā arī finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes un policijas nodaļas cīņai pret naudas atmazgāšanu maldināšana - protams, ir nepieņemami," viņš sacīja.