Ko dāvināt - ziedus vai līdzvērtīgu attieksmi? Pārdomas 8.martā (29)

Latvija šogad saņēma maksimālo iespējamo vērtējumu Pasaules Bankas sagatavotajā indeksā "Sievietes, bizness un tiesības". Tik augstu rezultātu uzrādīja tikai piecas citas valstis - Beļģija, Dānija, Francija, Luksemburga un Zviedrija.

Pasaules Bankas indeksā vērā ņemti astoņi tiesību aspekti - sieviešu iespēja brīvi pārvietoties, strādāt, saņemt atalgojumu par savu darbu, precēties, dzemdēt bērnus, vadīt uzņēmumus, pārvaldīt savus līdzekļus un saņemt pensiju, kuros visos Latvija ieguva visaugstāko rezultātu.

Tomēr, runājot par dzimumu līdztiesību Rietumu pasaules kontekstā, viskarstākās diskusijas raisās par "wage gap" jeb atšķirībām starp dzimumu saņemto atalgojumu. Tas ir svarīgs rādītājs, jo finansiālā neatkarība un stabilitāte atsaucas uz visām dzīves jomām un dzīves kvalitāti kopumā.

Atšķirību starp to, cik finansiāli nodrošināts ir katrs dzimums, var apskatīt divos veidos. Eiropas Komisija (EK) aprēķina divus rādītājus. Pirmais - cik lielā mērā atšķiras valstī strādājošo vīriešu un sieviešu atalgojums par vienu darba stundu. Latvijā šī atšķirība ir 17%, kas ir nedaudz vairāk par ES vidējo rādītāju 16,2%.

Otrs rādītājs - vispārējā ienākumu atšķirība, ko aprēķina pēc vīriešu un sieviešu gada ieņēmumiem. Šādi rēķinot, jāņem vērā vairāki - galvenokārt sievietēm nelabvēlīgi - apsvērumi: zemāka stundas likme, mazāka nostrādātā slodze (tādās "sieviešu profesijās" kā skolotājas u.tml.) un mazāka nodarbinātība kopumā, piemēram, aiziešana no darba tirgus, lai rūpētos par bērniem vai gados vecākajiem radiniekiem. Šis rādītājs sniedz labāku ieskatu tajā, cik finansiāli neatkarīgas patiesībā ir sievietes. Latvijā vispārējā ienākumu atšķirība starp vīriešiem un sievietēm ir 22,8%, bet ES vidējais rādītājs ir vēl daudz augstāks - 39,6%.

Interesanti, ka Latvija ir ES līmeņa rekordiste sieviešu izglītotības ziņā. Augstāko izglītību Latvijā ieguvušas par 26% vairāk sieviešu nekā vīriešu, kam it kā vajadzētu būt priekšrocībai darba tirgū. Atšķirības atalgojumā starp dzimumiem, visticamāk, saistītas ar to, ka Latvijā sievietes papildus algotam darbam uzņemas lielāko daļu rūpju par ģimeni. Nereti šī "otrā maiņa" stundu skaita ziņā ir pat garāka par darba vietā aizvadīto laiku.

Lai arī tiesiski sievietēm Latvijā ir tādas pašas iespējas nodrošināt savu dzīvi kā vīriešiem, tomēr statistika liecina, ka realitātē tas ne vienmēr notiek. Sievietes ir vienīgās, kuras spēj dzemdēt bērnu, bet ģimenes izveidošana nozīmē, ka sieviete lēnāk kāpj pa karjeras kāpnēm vai arī izvēlas mazāku darba slodzi, lai uzņemtos lielāko tiesu rūpju par bērniem un mājas soli. Mazāks darba stāžs nozīmē arī mazāku pensiju - un trūcīgākas vecumdienas.

Nevar noliegt, ka lielu lomu spēlē sabiedrības aizspriedumi. Daudzas profesijas - lielākoties mazatalgotās - joprojām tiek uzskatītas par "sieviešu". Uz sieviešu pleciem gulstas lielākā daļa mājas darbu un rūpju par bērniem. Nevienlīdzīgs pienākumu sadalījums mājās atņem sievietēm laiku, ko varētu veltīt kvalifikācijas celšanai un profesionālajai attīstībai.

Latvija ir viena no viskonservatīvāk noskaņotajām ES valstīm: 74% iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka sievietes nozīmīgākā loma ir rūpēties par mājām un ģimeni. Salīdzinājumam - Zviedrijā to domā vien 11% iedzīvotāju, bet Eiropā vidēji šādi uzskati ir 44% iedzīvotāju.

Un, lai arī diskriminācija pēc dzimuma ir aizliegta, sabiedrībā joprojām valda uzskati, kas bez šaubām ieplūst arī profesionālajā vidē. "Eurobarometer" 2017.gada aptaujā 35% respondentu no ES dalībvalstīm piekrita idejai, ka vīrieši ir mērķtiecīgāki par sievietēm, bet 69% aptaujāto uzskatīja, ka sievietes savus lēmumus balsta uz emocijām biežāk nekā vīrieši. 

ES dalībvalstīs sievietes dominē tādās profesijās kā pārdevējas-konsultantes, apkopējas, slimo aprūpētājas, pirmsskolas un pamatskolas skolotājas un sekretāres.

Sievietes Latvijā gandrīz divas reizes biežāk nekā vīrieši strādā nepilnas slodzes darbu. Tas ļauj pilnībā neizkrist no darba tirgus, tomēr nepilnas slodzes darbs retāk ļauj pakāpties pa karjeras kāpnēm un sniedz mazākas sociālās garantijas.

Papildus algotam darbam sievietes mājās strādā "otro maiņu", kas mēdz būt pat garāka. Pāros, kuriem ir bērni zem septiņiem gadiem, sievietes vidēji 32 stundas nedēļā strādā algotu darbu, bet vēl 39 stundas nedēļā velta neapmaksātam darbam. Tikmēr vīrieši nedēļā nostrādā vidēji 41 algota darba stundu un 19 stundas nodarbojas ar neapmaksātu darbu, liecina EK dati.

Lai sievietes ar bērniem varētu atgriezties un pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū, ļoti liela nozīme ir pieejamiem bērnudārzu un aukļu pakalpojumiem. Pēdējos gados Latvijā situācija šajā jomā mazliet uzlabojusies, norāda EK.

Ko darīt, lai panāktu lielāku dzimumu līdztiesību profesionālajā vidē? Viena no ES izskanējušajām idejām - ne vien likumā noteikt tēvam iespēju doties bērna kopšanas atvaļinājumā, bet arī veicināt tās reālu izmantošanu. Darba tirgum tas būtu signāls, ka savus bērnus vienlīdz aprūpē abi dzimumi un ne vienmēr tās būs sievietes, kas karjerā gatavas nest upurus savas privātās dzīves dēļ.

ES līmenī arī apspriesta direktīva, kas ļautu mazu bērnu vecākiem un slimu radinieku aprūpētājiem saņemt lielāku pretimnākšanu no darba devējiem - mainīgu vai saīsinātu darba laiku un iespēju strādāt no mājām.

Iedziļinoties statistikas datos, kļūst skaidrs viens no demogrāfiskās "bedres" iemesliem. Sievietēm - īpaši tām, kas ieguvušas augstāko izglītību un sākušas darba gaitas - ir rūpīgi jāapsver, vai viņas ir gatavas upurēt karjeras izaugsmes tempu un varbūt pat noteikt sev profesionālos "griestus", lai uzsāktu ģimenes dzīvi.

Dati liecina, ka sievietes (jo īpašu mazu bērnu mātes) savā ziņā tiek ekonomiski sodītas: mazatalgotās profesijas tiek uzskatītas par viņām piemērotākām un bērna aprūpēšana bieži vien nozīmē nepieciešamību savu darba laiku pieskaņot bērnudārza darba stundām, nevis otrādi. Turklāt nevienlīdzīga mājas darbu sadale atņem sievietei laiku, ko varētu veltīt profesionāliem projektiem vai kvalifikācijas celšanai.

Sieviešu tiesību jautājumos Latvija uz Eiropas fona šobrīd neizskatās nemaz tik slikti. Taču sabiedrībā valdošie uzskati un pienākumu sadalījums bieži vien neļauj sievietēm īstenot savu potenciālu. Varbūt 8.martu vajadzētu padarīt par dienu, kad padomājam par šādiem jautājumiem, nevis tikai pasniedzam ziedus?

Lai rosinātu diskusiju par sievietes potenciāla īstenošanu, portāls TVNET sāk rakstu sēriju par dzimumu līdztiesības karognesējas Zviedrijas pieredzi un interesantiem uzņēmumiem, kuru centrā ir sievietes un sabiedriskais labums. Nākamos rakstus lasiet jau nākamnedēļ!