Ar laiku uzzināsim daudz pazīstamu vārdu, kas iesaistīti naudas atmazgāšanā (42)

Manuprāt, tas, ko varam mācīties no “Danske Bank”, “Swedbank”, tāpat arī “Nordea” lietām, ir tas, ka visās trijās Baltijas valstīs banku sektors ir efektīvi jāreorganizē. Institūcijām faktiski no “baltas lapas” jāveido prasības attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanu. Tas tādēļ, ka ļoti ilgā laika posmā notika vērienīga naudas atmazgāšana. Bija iesaistīts milzīgs daudzums naudas, no kā daļa faktiski ir “krimināla” nauda.

Tas arī liek secināt, ka šajos procesos bija iesaistītas institūcijas visos līmeņos – ne tikai bankas, bet arī regulatori, valdības un uzraugošās iestādes. Tāpēc, bez šaubām, Baltijas valstīs ir nepieciešams banku sistēmas kapitālais remonts un reorganizācija.

- Respektīvi, tas nozīmē, ka atbildīgās institūcijas ir zinājušas par naudas atmazgāšanu, bet ir ignorējušas šo faktu?

- Viennozīmīgi - nekas netika darīts, lai to mainītu. Tieši tāpēc šobrīd Baltijas valstis ir ASV tiesībsargājošo institūciju sarakstu augšgalā kā naudas atmazgāšanu atbalstošas valstis. Šeit jārunā, vai situācija uzlabosies un ASV neliegs Latvijas bankām turpmāk izmantot dolārus savā banku sistēmā, jo nebūšanas banku sektorā ir kliedzošas. Es uzskatu, ka Latvijai pastāv eksistenciāls risks, ja atbildīgās amatpersonas nelikvidēs visus iespējamos trūkumus.

- Tas var apdraudēt arī Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanu?

- Ja ASV tiesībsargājošās iestādes secinās, ka Latvijas banku sektors ir neuzticams, tad tas nozīmēs liegumu Latvijas bankām izmantot dolārus. Tas savukārt Latvijas ekonomikai rada ievērojamas briesmas, un ir grūti aprēķināt, cik milzīgs būs kaitējums.

- Ziemeļvalstis līdz šim ir zināmas kā piemērs augsta dzīves līmeņa un standartu nodrošināšanā. Kādēļ tieši šīs valstis ir iesaistītas skaļajos naudas atmazgāšanas skandālos?

- Kā pašlaik izskatās - pirms 10-15 gadiem kāds domāja, ka būs izdevīgi paplašināt naudas atmazgāšanas ģeogrāfiju uz tuvumā esošajām valstīm – Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju. Līdz ar to loģisks paplašināšanās turpinājums bija arī uz Baltijas valstīm. Pirms naudas atmazgāšanas skandāliem bankām Dānijā un Zviedrijā bija nevainojama reputācija. Tomēr šīs bankas sāka sadarboties ar nerezidentu klientiem un pat institūcijām, kas saistītas ar netīru biznesu.

Varētu pat teikt, ka bankas inficējās, pateicoties šādiem klientiem. Tās izbaudīja milzīgo peļņu, kā arī atkāpās no augstajiem standartiem un līdzdarbojās kriminālos pārkāpumos.

- Skaidrs, ka naudas atmazgāšanas “aizmugurē” stāv Krievija. Vai var apgalvot, ka šī netīrā nauda nāk no Krievijas valdošās elites?

- Daļa no šīs naudas pilnīgi noteikti nonāk augsta līmeņa korumpētu amatpersonu rokās. To mēs jau esam redzējuši, it īpaši Magņitska lietā, kurā ir iesaistīti zināmi politiķi. Piemēram, viens labi zināms Lietuvā atmazgātas naudas saņēmējs ir Sergejs Roldugins – čellists un Vladimira Putina bērnības draugs.

Ja mēs no kopējās ainas izslēdzam visas neskaitāmās firmas, viltus direktorus un uzticības personas, tad tajā paliks vien augsta ranga Krievijas amatpersonas. Atklājoties patiesībai par šīm skandalozajām naudas atmazgāšanas lietām, mums būs iespēja uzzināt arvien vairāk jaunu iesaistīto vārdu.

Šī laikmeta burvība ir tā, ka vairs neko noslēpt nevar. Cilvēki domāja, ka visa banku informācija par 10 gadus seniem darījumiem ir zudusi pagātnē, bet izrādās – tā vis nav! Tagad šī informācijas plūsma ir visai brīva.

- “Swedbank” naudas atmazgāšanas lietā iesaistīts ir arī Ukrainas bijušais prezidents Viktors Janukovičs. Vai šajā naudas “laundromātā” ir iesaistīti vēl kādi postpadomju republiku politiķi?

- Pagaidām mēs vēl precīzi visu nezinām, bet varu droši apgalvot, ka laika gaitā tiks atklāta arvien vairāk dažādu zināmu cilvēku iesaiste šajās shēmās. Tur vairs nebūs nekādu noslēpumu.

- Pagājušajā nedēļā jūs paudāt, ka “Swedbank” lieta ir sākums kam lielākam. Vai “Swedbank” lieta var sasniegt “Danske Bank” skandāla apmērus?

- Pagaidām vēl ir pāragri prognozēt, cik liels būs “Swedbank” naudas atmazgāšanas skandāls, taču jau tagad var droši teikt, ka “Danske Bank” lieta sākās ar mūsu sūdzību Igaunijas tiesībsargājošajām iestādēm 2013. gadā.

Toreiz šī sūdzība bija par 200 miljoniem dolāru, kas bija saistīti ar Magņitska lietu. Tomēr 2018. gadā dāņu laikraksts “Berlingske” ņēma vērā "Hermitage Capital" pieejamo informāciju, atklāja jaunus faktus un secināja, ka patiesībā atmazgāti 9 miljardi dolāru. Tas Dānijā radīja bezprecedenta politisko satricinājumu, un “Danske Bank” jau bija jāveic sava izmeklēšana. Tajā atklājās, ka atmazgāti 234 miljardi dolāru.

Ja to ņem kā piemēru, tad “Danske” lieta sākās ar simtiem miljonu dolāru. SVT [Zviedrijas sabiedriskā televīzija, - red.] ir aplēsusi četrus miljardus dolāru. Secinājumi izdarīti, balstoties uz ierobežotu informāciju. Tāpēc patiesie naudas atmazgāšanas apmēri var būt daudz lielāki, nekā mēs sākotnēji varējām domāt.

- Tas nozīmē, ka tuvāko nedēļu laikā varēsim dzirdēt daudz kā interesanta?

- Pilnīgi noteikti, ka tas ir nevis nedēļu, bet daudz ilgāka laika jautājums. Lai veiktu kvalitatīvu izmeklēšanu, “Swedbank” būs rūpīgi jāveic savu dokumentu izpēte, tie jānodod tiesībsargājošajām iestādēm, kas veic izmeklēšanu.

Pilna situācijas analīze varētu būt pabeigta laikā no trīs mēnešiem līdz pat gadam. Situācijas skaidrojumu tagad pieprasa visi – gan investori, gan noguldītāji, gan likumsargi, gan arī sabiedrība. Visi grib saprast, cik apjomīga ir šī problēma.

- Cik liels varētu būt Krievijas naudas atmazgāšanas tīkls? Vai tas ir tikai Eiropā, vai varbūt ir izpleties arī citur pasaulē, piemēram, Āzijā vai Āfrikā?

- Vairāk nekā 20 gadu laikā Krieviju atstājis vismaz viens triljons dolāru netīrās naudas. Eiropa nepārprotami bija primārais šīs naudas mērķis, tomēr tagad, ņemot vērā Eiropas Savienības noteiktās sankcijas un stingrāku regulējumu banku jomā, šī naudas plūsma varētu būt pārvirzīta uz Ķīnu un citām valstīm Āzijas dienvidaustrumos. Krievijā turpinās naudas izzagšana, tādēļ tai ir nepieciešams atrast draudzīgākas valstis, kur šo naudu atmazgāt.

- Kā šo tīklu Eiropā varētu iznīcināt?

Šobrīd, kā es to saucu – "naudas atmazgāšanas caurule" ir pilnībā atklāta. Tiek atklāts arvien vairāk un vairāk jaunas informācijas, un es šaubos, ka naudas atmazgāšanai tiks izmantota tā pati vai kāda cita “caurule”. Es domāju, ka viņi meklēs jaunas metodes naudas atmazgāšanai.

- Runājot par Krieviju, jūs esat apsūdzēts par “krimināla grupējuma organizēšanu”. Vai tas ir veids, kā Krievijas elite cīnās pret jums?

Krievija dažādās situācijās vienmēr tiecas visā vainot upuri. Piemēram, tā tas bija, kad tika notriekta MH17 [“Malaysia Airlines” notriektā lidmašīna Austrumukrainā, - red.] - tad tika vainoti ukraiņi. Tad, kad atklājās dopinga skandāls Olimpiskajās spēlēs, vainīgas bija Rietumvalstis, jo tās esot bijušas pārāk dusmīgas uz Krieviju.

Manā gadījumā viņi ir ļoti nomākti, jo esmu izdarījis divas lietas. Pirmā no tām – Magņitska likuma pieņemšana 16 valstīs, tostarp Latvijā. Esmu atklājis arī izmeklēšanu naudas atmazgāšanas jomā, kā apjomi tagad ir ievērojami lielāki nekā Magņitska lieta. Tas viņus arī ļoti sanikno.

- Faktiski – viņi jūs uzskata par apdraudējumu?

- Jā, es esmu liels drauds Krievijas nacionālajai drošībai.

- Kas, jūsuprāt, varētu radīt augsni pārmaiņām Krievijā?

Kamēr pie varas būs Putins, tikmēr pastāvēs arī krimināls režīms. Ja pie varas būtu kāds no viņa sabiedrotajiem, ļoti iespējams, ka Krievijas režīms būtu tikpat krimināls. Mana cerība ir, ka notiks varas sistēmas maiņa, ar ko tiks atjaunota demokrātija.

Par to jārunā ilgtermiņā, un tas noteikti nenotiks drīzumā. Jācer gan, ka nebūs jāgaida vairākas desmitgades, bet par kaut kādām pārmaiņām tuvākajā nākotnē nevaram runāt.

- Ņemot vērā Krievijas režīma ārpolitiku, vai tā nebūtu jāizslēdz no starptautiskām organizācijām?

- Krievija dzīvo Putina vadītajā noziedzīgajā režīmā, un viņi normālā un suverēnā valstī saskata draudus. Tāpēc Krievija uzskata, ka tai ir tiesības pārkāpt dažādus likumus, apdraudēt starptautisko kārtību un Rietumu sistēmu, kas balstās uz labu gribu un labu uzvedību.

Par tādu rīcību Krievija būtu jāizslēdz no Interpola vadības, tai būtu jāatņem veto tiesības ANO Drošības padomē. Tā kā Eiropas Padome lēma – Krievijai vairs nav balsstiesību šajā institūcijā. Krievija vēlas pārkāpt dažādu organizāciju noteikumus, tāpēc tā ir jāierobežo, nevis ar to jāsadarbojas.

- Atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Itālijā un Ungārijā, pret Krieviju ir salīdzinoši mīksta un draudzīga attieksme. Šīs valstis neapzinās Krievijas apdraudējumu vai arī tas ir sava veida bizness?

- Pavisam nesen mēs uzzinājām, ka [Itālijas vicepremjers Mateo] Salvīni, galēji labējais politiķis, kurš vada populistu frakciju, bija Maskavā. Atsaucoties uz itāļu laikrakstiem, viņš tur saņēma krievu kukuļus galēji labējo spēku atbalstam. Te nav runa ne par kādu ideoloģiju, bet gan par naudu.

- Pēc jūsu domām, vai pret Krieviju noteiktās sankcijas ir pietiekami stingras, vai arī tām jābūt stingrākām?

- Jā, sankcijām noteikti ir jābūt daudz stingrākām, turklāt tām jābūt ļoti rūpīgi mērķētām pret oligarhiem. Putina režīms faktiski tiek uzturēts par viņam pietuvināto oligarhu naudu.

- Ir pagājuši četri gadi kopš Borisa Ņemcova slepkavības. Tāpat pēdējo gadu laikā ir bijušas vairākas citas skaļas politiskās slepkavības, arī Skripaļu lieta Lielbritānijā. Šādi Krievijas elite izrāda savu nesodāmību vai arī bailes no iespējamām pārmaiņām?

- Putins redz, ka viņš nevar visus savus oponentus ielikt cietumā. Tādēļ viņš atrod kādu augstu stāvošu ienaidnieku, kā, piemēram, Borisu Ņemcovu, un nogalina viņu.

Šādi Putins nežēlīgā veidā saka: ja esi viņam opozīcijā, ir reāla iespēja zaudēt dzīvību. Tas ir vēstījums. Tas pats arī par Skripaļiem - tā ir ziņa visiem izlūkiem Krievijā un ārvalstīs, ka gadījumā, ja jūs pat padomāsiet par nodevību, tad paskatieties, kas notika ar Sergeju Skripaļu!

- Ņemot vērā, ka Krievijā pēdējā laikā daudz tiek runāts par autonoma interneta izveidi, cik viegli Krievijai būtu “atslēgties” no starptautiskās informācijas telpas?

- Es vienmēr esmu domājis, kādēļ vispār tur ir ļauts būt internetam. Krievijā ir tāda novilcināta reakcija uz to, cik patiesībā neatkarīga informācija var būt bīstama.

- Vai šādi Krievija vēlas atjaunot kaut ko līdzīgu Padomju Savienībai – ar “ienaidnieku ielenkuma” retoriku?

- Tik lieli finanšu resursi, lai atdzīvinātu Padomju Savienību, Krievijai nav. Viņiem ir lieli militārie resursi, ar kuriem var radīt Aukstā kara laika cienīgu spriedzi, un vienīgā iespēja, ko Krievija var darīt, ir asimetriska militārā darbība.

Tas jau tiek darīts, izmantojot kiberuzbrukumus, izmantojot naudas atmazgāšanu, mērķētas slepkavības. Tomēr visos šajos gadījumos Krievija izliekas, ka tai nav nekāda sakara ar to, jo Krievija nav spējīga stāties atklātā konfrontācijā ar pārējo pasauli.

- Liels jums paldies par sarunu!

- Paldies!