Kā EST spriedumu lietā par Rimšēvičam noteiktajiem amata ierobežojumiem vērtē Satversmes tiesa? (19)

Eiropas Savienības Tiesas nolēmums tagad ir likums Latvijā un kriminālprocesa normas, kuras tika piemērotas Latvijas Bankas prezidentam, tās jāpiemēro kopsakarā ar šīs tiesas spriedumu, norādīja Ziemele.

Viņa akcentēja - ir jāsaprot, ka Eiropas Savienības Tiesa šo jautājumu skatīja no Eiropas Savienības tiesību pozīcijām, skatoties uz centrālās bankas prezidenta statusu. Svarīgi saprast, ka Eiropas Savienības sistēmā, ja mēs runājam par vienotu valūtu un Eiropas Centrālās bankas sistēmu, arī Latvijas Centrālās bankas prezidents no Eiropas Savienības (ES) tiesību viedokļa ir Eiropas Savienības amatpersona.

No tā jāsecina, ka tiesa skatās uz amata garantijām, interpretē Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtus savai kompetencei.

Viņa piebilda, ka atbilstoši ES līgumam ir diezgan skaidri pateikts, ka Eiropas Savienības Tiesas kompetencē nav nacionālie kriminālprocesuālie jautājumi. ES Tiesa uz šo jautājumu paskatījās plašāk, no cita skatu punkta.

Runājot par savu personīgo pieredzi Eiropas cilvēktiesību tiesā, Ziemele sacīja, ka ir saskārusies ar vairākām līdzīgām lietām, kuras arī saistāmas ar izmeklēšanas noslēpumu, valsts noslēpumu.

“Piemēram, poļu institūcijām bija virkne pierādījumu, ar kuriem Polija negribēja dalīties ar cilvēktiesību tiesu,” teica Ziemele un piebilda, ka šo konkrēto lietu var salīdzināt ar Rimšēviča gadījumu ES Tiesā.

“Gadījumā, ja tiesai netiek dota iespēja iepazīties ar iemeslu, kāpēc konkrēti tiek piemēroti konkrēti drošības līdzekļi, tad tiesa nespēj savu funkciju veikt,” teica Ziemele, skaidrojot, ka par formu, kādā tiek sniegti iemesli, var vienoties.

Komentējot ziņas par to, ka Latvijas puse, iespējams, novēloti uzzinājusi, ka var iesniegt prasīto informāciju, nodrošinot konfidencialitāti Rimšēviča gadījumā, Ziemele norādīja, ka tas ir pārsteigums. “Jebkurā tiesiskā telpā ir princips – tiesai ir jābūt apveltītai ar nepieciešamo informāciju, lai izspriestu lietu, tā ir pašsaprotamība,” teica Ziemele.

Ziemele piebilda, ka Latvijas puse Rimšēviča gadījumā varētu prasīt, lai sniegtā informācija Rimšēviča lietā ir konfidenciāla.

“Ja tam ir pamats, pamats, protams, ir noteikts kriminālprocesā, ja ir ievēroti Eiropas Savienības Tiesas konkrētā nolēmumā norādītie faktiskie kritēriji, vadlīnijas, nosakot, ka ierobežojums nav bezgalīgs, šādu drošības līdzekli var piemērot,” komentējot Saeimas deputāta un tiesību jomas eksperta Andreja Judina pausto, ka Rimšēvičam var noteikt tādu pašu drošības līdzekli, teica Ziemele.

Viņa sacīja, ka Rimšēviča lieta nevar būt par pamatu, lai atceltu drošības līdzekli kādai citai amatpersonai Latvijā, piemēram, kādas pilsētas mēram.

TVNET vēstīja, ka atbilstoši EST lēmumam atcelt lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents ir atstādināts no amata Rimšēvičs trešdienas rītā ieradās darbā.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā. Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Līdz ar to Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu attiecīgo statūtu izpratnē.

Komentējot Latvijas izvēli neiesniegt EST prasītos pierādījumus, Ģenerālprokurors Ērikas Kalnmeiers presei norādīja, ka sākotnēji tiesa skaidrojusi, ka Latvijas iesniegtie materiāli tiks izsniegti arī prasītāju pusei, taču lēmumu par materiālu izsniegšanu var pieņemt tikai procesa virzītājs jeb prokuratūra, tādēļ izlemts par materiālu neiesniegšanu tiesai. Kalnmeiers gan piebilda, ka vēlākā lietas iztiesāšanas posmā atklājies, ka tomēr pastāvējusi iespēja lūgt tiesu ievērot konfidencialitāti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.