Portālā ss.lv parādījušies sludinājumi, kuros par dažiem simtiem eiro veikli darboņi sola apmānīt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un tūkstošiem lielus nodokļu parādus norakstīt uz fiktīvām amatpersonām, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Portālā ss.lv par dažiem simtiem eiro sola apmānīt VID un atbrīvot no nodokļu parāda (10)
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontrole ir tik bezzobaina, ka nav jābaidās parādos nonākušus uzņēmumus pārrakstīt uz fiktīvām amatpersonām, tā apgalvo ēnu ekonomikas darboņi, kas palīdzību izvairīties no nodokļiem piedāvā sludinājumu portālos.
Portāla ss.lv biznesa sludinājumu sadaļā starp piedāvājumiem pirkt vai pārdot firmas ar PVN reģistrāciju atrodami vairāki desmiti piedāvājumu par grūtībās nonākušu uzņēmumu pārņemšanu. Tajos solīts, ka ārvalstu un vietējie investori pārņems problemātiskus uzņēmumus ar parādsaistībām pret valsti, piegādātājiem un kredītiestādēm.
Tukšās firmas ar nodokļu parādiem kādu laiku turpina eksistēt, līdz ieņēmumu dienests parādus noraksta un firmas likvidē. Cilvēki fiktīvo amatpersonu lomai par nelielu atlīdzību piesakoties paši. Arī ārzemnieki.
Cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu ir valdības prioritāte jau desmit gadus. Valdības, Finanšu ministrijas un ieņēmumu dienesta darba grupas cenšas aizlāpīt caurumus likumos, lai nodokļu nemaksāšana uzņēmējiem nebūtu izdevīga. Par bezkaunīgajiem nodokļu apiešanas piedāvājumiem sludinājumu portālos VID saka, tā esot krāpšana.
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme: "Man jāsaka viens, ka tas, ka nomainās īpašnieks, tas neatbrīvo iepriekšējos valdes locekļus no atbildības, jo VID vēršas pret tiem valdes locekļiem, kuri ir izveidojuši parādu, kā rezultātā, ja jūs pakļaujaties krāpnieku piedāvājumam, jūs neatbrīvojaties no atbildības, tādēļ mūsu ieskatā ir darbs policijai, jo tā ir krāpšana un lētticīgu cilvēku meklēšana."
Jaunzeme uzsver, ka nākotnē jādomā, kā vēl vairāk valdes locekļu atbildību stiprināt, un VID ieskatā būtu jābūt iespējai sekot šim valdes loceklim visu viņa atlikušo mūžu. "To mēs arī darām, iekļaujot viņu riska personu sarakstā, ja vienreiz valdes loceklis ir iekļuvis, nākamās reizes viņam dzīve būs daudz reiz grūtāka."
Ēnu ekonomikas darboņi to noliedz. Viņu klientiem no nodokļu inspektoriem neesot jābaidās, arī riska personu sarakstā līdz šim neviens bijušais valdes loceklis neesot iekļauts. Fiktīvā direktora lomai meklēt ārvalstnieku neesot nepieciešamības, jo arī vietējiem kadriem dienesti neko nevarot padarīt.
Blēdīgo uzņēmēju vidē joprojām valda tiesiskais nihilisms un nesodāmības sajūta. Šie uzņēmumi paļaujas, ka Valsts ieņēmumu dienests viņu mahinācijām nesekos, saka nodokļu advokāts Jānis Taukačs.
"Gluži tā nav, ka VID praksē iet pēc tiem valdes locekļiem un arī ka likums to atļauj, jo likums paredz veselu virkni kritēriju, kuriem izpildoties ir iespējams uzņēmuma parādus piedzīt no valdes locekļiem. Viens no būtiskākajiem kritērijiem ir, ja VID lūdz uzņēmumam iesniegt maksātnespējas pieteikumu un uzņēmums to nedara, tikai tādā gadījumā valdes locekļa atbildība teorētiski ir iespējama," norāda advokāts.
Advokāts uzskata, ka ieņēmumu dienests neizmanto visus tā rīcībā esošos instrumentus, lai apkarotu ļaunprātīgos nodokļu nemaksātājus. Gadījumā, ja uzņēmums darbību turpina jaundibinātā firmā, bet veco ar parādiem pārreģistrē fiktīvām amatpersonām, nodokļu inspektori var naudu prasīt jaunajam. Taču VID tā nedarot.