Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Pirmie iespaidi: Mitsubishi Pajero

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ingars Tenis, TVNET

Viens no autobūves “dinozauriem”, kurš vēl aizvien ripo pa planētas ceļiem un neceļiem, ir Mitsubishi Pajero. Modeļa nākotne pagaidām ir miglā tīta, tāpēc bez liekas minstināšanās kādā jaukā piektdienā devos pēc viena šā modeļa eksemplāra, lai saprastu, kas ir šis zvērs un ko tas ēd.

Lai gan Mitsubishi apvidus auto modelim ar vārdu Pajero (citviet to dēvē par Montero vai Shogun) šogad paliek 37, pie tā stūres līdz šim sēsties nebija sanācis. Biju bijis tikai Pajero pasažieris un arī tikai vienu vienīgu reizi. Tādēļ jo interesantāk bija uzzināt, kāds ir šis Mitsubishi, ko atšķirībā no vairuma mūsdienu tā dēvēto apvidnieku patiešām var saukt par apvidus auto.

Aktuālais, tas ir, ceturtās paaudzes modelis mūsu vidū ir jau kopš 2006.gada. Tas gan laika gaitā ticis modernizēts un tehnoloģiski papildināts, taču vecums (drīzāk jau pieredze) ir jūtams. Bet ne sliktā nozīmē, jo auto būtībā atspoguļo ēru, kad elektronikas bija mazāk un vadītājam attiecīgi bija jāstrādā vairāk, lai nokļūtu tur, kur vēlas.

13 gadus senais modelis aizvien izskatās cienījami un pietiekami moderni. Spēcīgs un dinamisks no priekšpuses, kā dizainu veido prāva izmēra lukturu bloki, dienas gaitas LED gaismas bampera abos sānos un pamatīgs radiatora režģis ar platām, spoži hromētām lamelēm. Profila skatā Pajero ir tipisks vecā kaluma apvidnieks ar taisnām līnijām un gludiem virsbūves paneļiem, bet aizmugurē galvenais objekts, kam gribot negribot sanāk pievērst uzmanību, ir ārējais rezerves riteņa nodalījums. No sāniem auto ar to atgādina savulaik populāros bruņurupučus nindzjas (var jau būt, ka tādas asociācijas ir tikai man), taču praktiskais apsvērums ir neapstrīdams. Jo, ja nu nepaveicas un izdodas sabojāt kādu riepu, nav jālien dubļos zem mašīnas, savukārt bagāžniekā zem grīdas tādējādi atbrīvojas vieta izvelkamam sēdeklim diviem cilvēkiem.

Raksta foto
Foto: Ingars Tenis, TVNET

Par salonu runājot. Pirmais, ko pamanu, iekāpjot mašīnā pie stūres, ir kompaktā telpa, kas atvēlēta vadītājam. Pierasts, ka pat mazāka izmēra mašīnās var nedaudz izvērsties, tomēr šeit ir sajūta, ka durvis un viduskonsole ir tuvāk. Patiesībā jau tā arī ir, jo Pajero viduskonsolē nācies atrast vietu ne tikai pārnesumkārbas svirai, bet arī atsevišķam kloķim, ar ko pārslēgt 4x4 sistēmas darba režīmus - no vienas ass piedziņas līdz pastāvīgai pilnpiedziņai ar pazemināto pārnesumu un bloķētu centrālo diferenciāli. Var teikt, ka tas ir mantojums no agrākiem laikiem, kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas. Mūsdienās šādas sviras ir retums, jo mašīnās ar pilnpiedziņu braukšanas režīmus tagad lielākoties izvēlas elektroniski ar grozāmiem vai spaidāmiem selektoriem. Arī rokasbremze, ko aizvien biežāk pievelk un atlaiž ar pogu, Pajero gadījumā ir gruntīgs verķis pie vadītāja sāniem. Tas viss vadītāja zonu padara šaurāku, taču jāsaka, ka pie šīs vides pierod ļoti ātri. Laikam jau ir apziņa, ka šis tomēr ir īsts džips, nevis kaut kāds parketnieks. Stūri gan gribētos regulējamu visos virzienos, nevis tikai augstumā, taču šo trūkumu var viegli novērst, piebīdot tuvāk sēdekli.

Raksta foto
Foto: Ingars Tenis, TVNET

Konceptuāli Mitsubishi Pajero ir septiņvietīgs auto, taču salons pēc vajadzības ir ērti transformējams. Ja paredzēts izmantot visas sēdvietas, jārēķinās, ka bagāžnieka ietilpība būs stipri ierobežota - tikai 215 litri. Atsakoties no aizmugurējā, zem grīdas ielokāmā sēdekļa, ko turklāt iespējams izņemt pavisam un atstāt mājās, kā arī otrās rindas sēdvietām, maksimālo ietilpību var palielināt līdz 1790 litriem. Ja auto ir piecu sēdvietu salikumā, kravas nodalījuma tilpums ir 663 litri.

Raksta foto
Foto: Ingars Tenis, TVNET

Lai kāda būtu salona konfigurācija, Pajero interjerā jūtams, ka šis nav pilsētas švīts, bet gan auto, kurš gatavs “strādāt”. Materiāli ir vienkārši, solīdi un par montāžas kvalitāti nav bažu, bet noformējumā uzsvars likts uz pārskatāmību un funkcionalitāti. Piemēram, slēdži uz stūres. Neviens jau neaizliedza izgatavot stūri ar smalkām, modernām podziņām, tomēr Pajero tās ir lielas, vienkāršas, un to nozīme viegli nolasāma. Tāpat arī instrumentu panelis. Kamēr nu jau par standartu kļūst dažāda izmēra šķidro kristālu displeji, šim auto ir vienkāršas analogās ciparnīcas ar informatīviem rādītājiem starp un ap tām. Centrālajā panelī savukārt ir veseli divi displeji. Augšējais, kas atkal jau atgādina agrākus laikus, jo sniedz vadītājam potenciāli interesantu informāciju par gaisa temperatūras izmaiņām zināmā laika nogrieznī, atmosfēras spiedienu, degvielas patēriņu, augstumu virs jūras līmeņa u.c., taču ir tikpat “ērti” regulējams kā Casio elektroniskais pulkstenis, un apakšējais, kurš jau pilda modernas multimediju sistēmas vadības centra funkcijas.

Raksta foto
Foto: Ingars Tenis, TVNET

Ar to rīkoties jau krietni vien ērtāk, turklāt Mitsubishi pašu izstrādātā  Smartphone Link Display Audio sistēma jeb SDA dod iespēju ar USB vada savienojumu lielajā ekrānā dublēt viedtālruņa ekrānu un mašīnā lietot mobilās aplikācijas, tai skaitā arī populāro navigācijas lietotni Waze, mūzikas straumēšanas servisu Spotify u.c.

Jāpiebilst vienīgi, ka Latvijā šīs sistēmas priekšrocības varēs izmantot vien iPhone un Apple Carplay lietotāji. Google operētājsistēmas Android Auto lietotne pie mums pagaidām nav pieejama.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Pajero krāsas un interjera noformējumu pircējs var izvēlēties, bet par tehniku viņam galva nebūs jālauza. Mitsubishi Pajero mūsu pusē ir pieejams tikai ar pilnpiedziņu, tikai ar piecu pakāpju automātisko pārnesumkārbu un tikai ar 3,2 litru četru cilindru dīzeļdzinēju, kas attīsta 190 ZS un 441 Nm jeb tieši tik, cik nepieciešams, lai dotos pretī nezināmajam turp, kur ar parastu auto nebrauktu. Automobiļa pašmasa ir no nepilnām 2,3 tonnām, tādēļ par sportisku to nenosauksi. Auto ir arī samērā liels, un pagriežamība jeb manevrētspēja liek nedaudz pamainīt braukšanas paradumus, lai varētu pārvietoties pilsētā. Toties redzamība uz visām pusēm ir laba un, kad pierasts, ka pagriezienu trajektorijas būs platākas nekā parastiem vieglajiem auto, Pajero var dēvēt arī par betona džungļiem piemērotu auto. Kāds varbūt tam nepiekritīs, taču nevarēs arī noliegt, ka īsts džips ir tieši tas, kas nepieciešams Rīgā, kur starp bedru virknējumiem vietām pagadās arī kāds nebojāts ielas posms. Pajero itin labi tiek galā arī ar nestandarta situācijām. Maksimālo mašīnas potenciālu pārbaudīt gan nesanāca, jo tad katram gadījumam nāktos saorganizēt atbalsta grupu ar lāpstām un traktoru, taču piedzīvot, ka auto bez piepūles tiek galā ar tādu pamatnes slīpumu, ka caur vējstiklu redzamas tikai zilas debesis vai smiltīs atstātas riepu protektora pēdas, ir visnotaļ pārliecinoši.

Mitsubishi Pajero tehniskie dati

Dzinējs3200 cm3, I4
Jauda190 ZS @ 3500 rpm
Griezes moments441 Nm @ 2000 rpm
0-100 km/h11,1 sekunde
Maksimālais ātrums180 km/h
Vid. degvielas patēriņš9,3 l/100 km
Garums/ platums/ augstums4900/ 1875/ 1890 mm
Riteņu bāze2780 mm
Pašmasa/ pilna masa2265 - 2375 kg/ 3030 kg
Degvielas tvertne88 litri
CO2245 g/km
Bagāžnieks215 - 1790 litri
Uz augšu