"Viens to izsmelt nevar": Rīgas satiksmes" pagaidu vadītājs Matīss nolēmis pamest amatu (28)

Matīss šorīt intervijā Latvijas Radio šādu lēmumu skaidroja ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no RS akcionāra puses.

RS akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un "Saskaņas" līderis Nils Ušakovs.

Sākotnēji atbalsts pārmaiņām RS no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis atbalsts faktiski ir zudis, vērtēja Matīss.

Šādos apstākļos viņš nolēmis, ka, visticamāk, šodien paziņos par atkāpšanos no amata - iesniegums jau esot sagatavots un tas vien jāiesniedz Ušakovam. "Neesmu nobijies, bet viens to izsmelt nevar," piebilda Matīss.

Kā piemēru atbalsta trūkumam Matīss minēja RS audita ziņojumu, kurā lūgts izvērtēt bijušās valdes atbildību par nesaimniecisku rīcību uzņēmumā, taču šādas izvērtēšanas vietā audita ziņojums nosūtīts atpakaļ RS ar "aptuvenu nostāju" - vērtējiet paši, ko Matīss neuzskata par konstruktīvu rīcību.

Tāpat Matīss nav bijis informēts par RS pagaidu valdes locekļu nomaiņu, par ko informāciju saņēmis tikai divas stundas pirms akcionāru sapulces. Matīss atzina, ka akcionāram ir tiesības nomainīt valdi, turklāt divi no trim ieceltajiem cilvēkiem esot vērtējami kā profesionāļi, bet trešais gan esot "iesūtīts, lai torpedētu procesu". Šā valdes locekļa vārdu Matīss atteicās nosaukt, bet viņa pirmais uzdevums esot bijis sagatavot atrunas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kāpēc tai nevar atklāt RS audita rezultātus.

Kā ziņots, 1.martā Ušakovs RS pagaidu valdes locekļus Edmundu Zivtiņu un Jāni Geduševu nomainīja ar Rīgas domes Īpašumu departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieku Ernestu Saulīti, Rīgas domes Finanšu departamenta Administratīvās pārvaldes priekšnieku, departamenta direktora vietnieku Juri Švanderu un satiksmes ekspertu Jāni Meirānu.

Matīss stāstīja, ka 19.februārī RS pagaidu valde vērsās pie akcionāra, jo uzņēmumam bija vērojamas maksātnespējas pazīmes. 1.martā tika sasaukta RS akcionāru sapulce un rasti pagaidu risinājumi līdz Rīgas budžeta apstiprināšanai, līdz ar to uzņēmums pašlaik spēj darboties un, ja vienošanās tiks pildītas, martu "var novilkt".

Matīss pauda nostāju, ka RS situācijas uzlabošanai jācenšas samazināt tā izdevumus, atgādinot par neizdevīgajiem līgumiem ar "Rīgas karti", ar "Rīgas mikorautobusu satiksmi" (RMS), par degvielas iepirkumiem u.c. Šie jautājumi jārisina kopīgi, tur vajadzīga akcionāra un Rīgas domes struktūru aktīva iesaiste, uzsvēra Matīss, "ja no viņiem atbalsta nav, es to viens izdarīt nevaru un nedarīšu".

Atgādinot, ka RS ir tikai izpildītājs, kas nodrošina cilvēku pārvadāšanu atbilstoši pašvaldības pieņemtiem lēmumiem, Matīss uzsvēra, ka, piemēram, būtu jāpārskata RMS pārvadājumu tīkls, kuriem vairāki maršruti iet paralēli RS maršrutiem, tikai nedaudz agrāk un "nosmeļ" pasažierus.

Tāpat esot jāpārskata līgums ar "Rīgas karti", kas beidzas 2020.gada beigās. Matīss uzsvēra, ka līgums ir jāpārvērtē un jau jāsludina jauns konkurss par šo pakalpojumu nodrošināšanu, jo termiņš nav nemaz tik tālu, bet tā vietā šai neizdevīgajai sistēmai tiekot uzticēti arvien jauni pienākumi. Lauzt līgumu "uz sitiena" gan varētu nebūt iespējams, taču "Rīgas kartei" lūgts piedāvāt risinājumus, kā samazināt izdevumus. Pēc Matīsa domām, nākotnē sabiedriskajā transportā vajadzētu nevis slēgtu, bet atvērtu norēķinu sistēmu, kurā var norēķināties ar jebkuras bankas karti.

Savukārt, lūgts vērtēt RS atlaižu politiku, Matīss uzsvēra, ka tā ir atkarīga no tā, vai pasūtītājs - Rīgas dome - spēj segt zaudējumus. Ja pašvaldība to visu spēj atļauties, tad šādas atlaides var turpināt, bet Matīss atzīmēja, ka naudas trūkst, tāpēc atlaižu ierobežošana var būt viens no veidiem, kā ietaupīt.