Fiskālās disciplīnas uzraugi kritizē valdības darbu ar 2019.gada budžetu

Padomē uzsvēra, ka, neskatoties uz jaunās valdības apņemšanos nepieņemt lēmumus, kuru rezultātā pieaug valsts budžeta tēriņi, kopējais valsts budžeta izdevumu apjoms ir būtiski pieaudzis 2019.gadā, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.-2020.gadiem, kā arī vispārējās valdības budžeta plāna projektu, kas tika izsniegts vērtēšanai Eiropas Komisijā 2018.gada oktobrī.

"Valsts budžets ar deficītu straujas ekonomikas izaugsmes apstākļos neatbilst nācijas ilgtermiņa attīstības interesēm un uzkrāj problēmas, kuru pārvarēšanai ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās apstākļos nāksies lietot sāpīgus konsolidācijas pasākumus. Daļa no straujā ekonomikas pieauguma pēdējos gados ir notikusi uz fiskālās disciplīnas grožu atlaišanas rēķina. Tas izskaidro straujāku ekonomikas izaugsmi Latvijā salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kur budžets ir sagatavots un izpildīts ar pārpalikumu," norādīja fiskālās disciplīnas uzraugi.

Padome neatzīst Finanšu ministrijas sagatavoto juridisko pamatojumu par nodokļu reformas ietekmes uz budžeta fiskālo bilanci par atbilstošu Fiskālās disciplīnas likumam un uzskata par nepieciešamu veikt atbilstošas korekcijas gatavojot fiskālo ietvaru 2020.gadam.

Atbilstoši FDP aprēķiniem, 2019.gada vispārējās valdības budžeta bilancei vajadzētu sasniegt pārpalikumu 0,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt, neizmantojot atkāpi budžeta bilances pasliktināšanai, lai ieviestu veselības aprūpes reformu budžeta pārpalikums Latvijā būtu 0,7% no IKP - līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā.

"Galvenie cēloņi plānotajam Latvijas valsts budžeta deficītam 2019.gadā ir iepriekš pieņemtie lēmumi nodokļu reformas un veselības aprūpes reformas finansēšanai. Atbilstoši valsts parāda apmērs pieaug daudz straujāk nekā tas norādīts iepriekšējos fiskālās politikas vidēja termiņa plānos un pretēji tam, kas tiktu sagaidīts ļoti labvēlīgai ekonomiskās attīstības situācijā," pauda FDP.

Padomē norādīja, ka ekonomikā 2018.gadā un 2019.gadā turpinās strauja izaugsme pateicoties stimuliem, tādiem kā Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešana, kas tieši šobrīd sasniedz plānošanas perioda kulminācijas līmeni, gan arī ekspansīva fiskālā politika. Padome uzskata, ka šiem cikliskajiem apstākļiem veidosies negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi laika posmā, kad vairs nebūs pieejams ES fondu līdzekļi tālākam publisko tēriņu palielinājumam un vienlaicīgi būs nepieciešams pieņemt pasākumus, lai uzlabot fiskālo nosacījumu izpildi.

Tajā pašā laikā FDP atzinīgi vērtē uzlabojumus valdības fiskālo risku deklarācijā, pirmoreiz iekļaujot kvantificētu fiskālo risku vērtējumu sakarā ar valsts kapitālsabiedrību darbību. Tomēr, padome norāda uz nepieciešamību papildus vērtēt riskus iespējamām novirzēm no fiskālās politikas mērķiem saistībā ar ekonomikas lejupslīdes uzsākšanos un norisēm finanšu sektorā, ieskaitot arī gadījumā, ja neizdosies panākt pietiekamu progresu "Moneyval" rekomendāciju izpildē.

Tāpat FDP pozitīvi vērtē valdības iesākto darbu jaunās politikas iniciatīvu ilgtermiņa fiskālās ilgtspējas novērtēšanai un cer uz tālāku sadarbību šai jomā.

Jau ziņots, ka Ministru kabineta (MK) sēdē šodien valdība plāno apstiprināt likumprojektu par valsts budžetu 2019.gadam.

2019.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.

2019.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019.gadā prognozēts 3% apmērā.