Kariņš: EST lēmums "Rimšēviča lietā" ir bezprecedenta gadījums, ar kuru Latvija nonāks mācību rokasgrāmatās (8)

"Uzskatu, ka Latvija šajā lietā nav zaudējusi un tajā nav atbildīgo," sacīja Kariņš. "Ir noticis bezprecedenta gadījums. Vēl nekad nav bijis, ka Eiropas Tiesa pārtrumpo nacionālās tiesas lēmumu. Pirmo reizi, par pārsteigumu arī visai juristu pasaulei, Eiropas Tiesa pateica nē, mūsu jurisdikcija šajā jautājumā stāv pāri jums, jo konkrētā amatpersona ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas amatpersona. Tā ir pilnīgi jauna situācija, domāju, ka juristi to vērtē."

Kariņš norādīja, ka runājis ar vairākiem starptautiskiem juristiem, kuri atzīst, ka šis ir interesants gadījums, kurš vēl tiks aprakstīts un analizēts augstskolās.

"Sāks uztraukties Nīderlande, Francija un Vācija, ka tagad viņu tiesas zaudēs daļu jurisdikcijas Eiropas Tiesai. Šeit nav vainīgo. Jāsaprot, ka esam pilnīgi jaunā situācijā. Domāju, ka par šo strīdēsies gadiem ilgi, vai tas ir bijis pareizi vai ne, balstoties uz Eiropas dibināšanas līgumu.

Ziņots, ka Eiropas Savienības Tiesa 26.februārī paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata. Ņemot vērā minēto tiesas spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēviču aizturēja 2018.gada februārī, bet pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā sacīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāti divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Rimšēvičam ir spēkā tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, aizliegums izbraukt no valsts un drošības nauda. Rimšēvičam liegts tikties ar pašreizējo Latvijas Bankas amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī likvidējamās "Trasta komercbankas" bijušo valdes locekli Viktoru Ziemeli un kādreizējo akcionāru Igoru Buimisteru.

ECB padome ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši valdes locekļi un 19 eirozonas valstu nacionālo centrālo banku vadītāji.

Padomes pienākumos ietilpst apstiprināt pamatnostādnes un pieņemt lēmumus, kas nepieciešami Eirosistēmai uzticēto uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī formulēt eirozonas monetāro politiku, kas ietver lēmumus, kas attiecas uz Eirosistēmas monetārajiem mērķiem, galvenajām procentu likmēm, rezervju nodrošinājumu un šo lēmumu īstenošanai nepieciešamo pamatnostādņu izstrādi.

Padomes sanāksmes parasti notiek divas reizes mēnesī ECB telpās Frankfurtē pie Mainas, Vācijā.

Reizi sešās nedēļās padome novērtē tautsaimniecības un monetāro attīstību un pieņem lēmumu par monetāro politiku. Pārējās sanāksmēs padome galvenokārt apspriež jautājumus, kas saistīti ar citiem ECB un Eirosistēmas uzdevumiem un pienākumiem.