Tiesa piedzen €600 no valsts par labu "antifašistam" Giļmanam par aizturēšanu 16.marta pasākumā (6)

Tiesa spriedumā secinājusi, ka Valsts policijas (VP) amatpersonām nevarēja rasties pamatotas aizdomas par to, ka Giļmans izdara administratīvo pārkāpumu, jo vietā, kurā atradās pieteicējs, pikets nebija izsludināts publiski, proti, piketa norise ir atļauta, to nepiesakot, ja tas pirms tam nav izsludināts publiski. Tāpat tiesas ieskatā, VP amatpersonām nevarēja rasties aizdomas par likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" normu pārkāpumu.

Apgabaltiesa konstatēja, ka Giļmans VP amatpersonām aizturēšanas brīdī jau bija zināms, tas tieši izriet no dienesta pārbaudes atzinuma un VP paskaidrojumiem apgabaltiesai. Tātad Valsts policijas amatpersonām nebija nepieciešams pieteicēju aizturēt, lai noskaidrotu viņa personību.

Apgabaltiesa spriedumā atzina, ka pieteicēja administratīvai aizturēšanai konkrētajā gadījumā nebija pamata un VP amatpersonas ir prettiesiski ierobežojušas pieteicēja brīvību un pārkāpušas pieteicēja tiesības, kas ir garantētas Satversmes 103.pantā un ir saistītas ar personas tiesībām brīvi pulcēties un paust savu viedokli.

Vienlaikus VP amatpersonas esot pārsniegušas administratīvās aizturēšanas maksimālo pieļaujamo ilgumu par piecām minūtēm. Apgabaltiesas ieskatā, piecu minūšu aizturēšanas laika pārsniegums, ko savā pieteikumā ir uzsvēris Giļmans, gan nav vērtējams kā smags tiesību aizskārums.

Ņemot vērā tiesu praksi un izskatāmajā lietā konstatētos apstākļus, aizskarto tiesību nozīmīgumu un kaitējuma smagumu, Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā personiskā un morālā kaitējuma apmērs nosakāms 600 eiro - 300 eiro atlīdzinājums par personisko kaitējumu, nepamatoti ierobežojot pieteicēja brīvību, un 300 eiro atlīdzinājums par morālo kaitējumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada maijā izbeidza administratīvā pārkāpuma lietas pret trim leģionāru piemiņas gājiena laikā 16.martā aizturētajām personām, tostarp Giļmanu. Tiesa 2017.gada 8.maijā nolēma izbeigt lietu pret Alekseju Šaripovu, 15.maijā - pret Eduardu Gončarovu un Giļmanu. Protokoli šīm personām bija noformēti saistībā ar sapulču, gājienu un piketu norises kārtības pārkāpšanu.

Leģionāru piemiņas gājiena laikā 2017.gada 16.martā piecām aizturētajām personām policija bija noformējusi administratīvā pārkāpuma protokolus. Divas personas, par kurām iepriekš ziņoja aģentūra LETA, tika aizturētas par ļaunprātīgu pretošanos policijai, savukārt vēl trīs personas aizturētas saistībā ar sapulču, gājienu un piketu norises kārtības pārkāpšanu.

Viena no redzamākajām aizturētajām personām bija antifašists Giļmans.