Mums šķiet, ka cilvēku tirdzniecība ir kaut kas tāds, kas mūs nevar skart. Nevar, tāpēc ka nevar nekad! Jo tu jau neesi tā kuslā radībiņa no laukiem, kas bikli dodas fiktīvā laulībā ar melnīgsnēju despotu. Tu neesi puisis bez angļu valodas, kuru varētu pierunāt dejot striptīzu slēgtā klubā. Tu neesi tas, kurš salūst… Tā tu domā līdz brīdim, kad apjūc, nonācis situācijā, ko saviem spēkiem nespēj atrisināt.

Trīs puiši no Vidzemes devās uz Zviedriju, kur cerēja nopelnīt, remontējot privātmāju. Darba devējs viņus aizveda un atstāja uz salas, ko ar sauszemi savienoja tikai ūdens satiksme. Bez pārtikas un iztikas līdzekļiem. Tomēr puiši māju izremontēja un pacietīgi gaidīja samaksu. Viņiem atbildēja: “Tagad naudas nav, padzīvojiet vēl mazliet uz salas.”