Austrija nepalīdzēs pilsoņiem, kas karojuši "Islāma valsts" rindās (3)

Vairāki simti cilvēku, kā tiek uzskatīts, pametuši Eiropu, lai dotos uz Sīriju un Irāku karot "Islāma valsts" rindās. No savulaik plašā džihādistu "kalifāta" šobrīd pāri palicis vien pavisam neliels apvidus Sīrijas austrumos, un daudzi ārvalstu karotāji pauduši vēlmi atgriezties rietumvalstīs.

Austrijas valdība nosūtījusi parlamentam likumprojektu par konsulāro palīdzību, skaidri norādot, ka šāda palīdzība var tikt liegta pilsoņiem, ja pastāv draudi sabiedriskajai kārtībai, teikts valdības paziņojumā.

"Turpmāk atbalsts cilvēkiem, kas pievienojas teroristu organizācijām, sniegts netiks," sacīja Kurcs.

"Visiem, kas pamet Austriju, lai kaut kur citur pasaulē slepkavotu, spīdzinātu, vērstos pret reliģiskajām minoritātēm un tiem, kas domā savādāk, nav tiesību uz Austrijas palīdzību," viņš piebilda.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā mēnesī mudināja Lielbritāniju, Franciju un Vāciju uzņemt atpakaļ vairāk nekā 800 sagūstīto "Islāma valsts" karotāju un tiesāt viņus.

Tiesa gan, Eiropas valstis pret ideju, ka tām būtu jāuzņem atpakaļ pilsoņi, kas zvērējuši uzticību teroristu organizācijām, neizrāda lielu entuziasmu.

Vācijas valdība šonedēļ vienojās par plānu, kas paredz atņemt pilsonību dažiem pilsoņiem, kas cīnījušies "Islāma valsts" rindās.

Lielbritānija pagājušajā mēnesī atņēma pilsonību jaunietei, kas 15 gadu vecumā bija pametusi Londonu un Sīrijā pievienojusies "Islāma valstij".

"Islāma valsts" vēl salīdzinoši nesen kontrolēja plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, arī vairākas lielas pilsētas, kur centās ieviest viduslaiku sunnītu paražas, pasludināja tur "kalifātu" un pastrādāja neskaitāmas asinsstindzinošas zvērības.

Aktivizējoties operācijām pret "Islāma valsti", grupējums tagad zaudējis teju visas agrākās teritorijas.

Taču "Islāma valsts" cenšas nostiprināties Lībijā un Afganistānā, kā arī uzņēmies atbildību par teroraktiem Eiropā.