Dzīvnieku patversme “Mežavairogi”. Mīti un patiesība. (7)

“Ja runājam par likuma burtu, tad pirmais ir MK noteikumu nr. 266 pārkāpums. Proti, dzīvniekiem nav pieejams ūdens. Mums ir video, kas uzņemti vairāku mēnešu garumā, [kas to apliecina]. Tāpat voljeros nav būdu. Tas ir tiešs pārkāpums. Dzīvnieku līķu uzglabāšana, kā mēs to redzējām, ir tiešs ES regulas pārkāpums,” portālam TVNET norādīja patversmes brīvprātīgā Jeļena Rumjanceva.

Lai pārbaudītu šo informāciju, februārī portāls TVNET devās uz patversmi. Uzdodoties par vienkāršu patversmes apmeklētāju, devos pastaigā ar vienu no patversmes suņiem, paralēli iemūžinot apstākļus, kādos mitinās dzīvnieki. Bļodas ar sasalušu ūdeni un suņa izmēram neatbilstoša būda – tādu ainu TVNET novēroja uz vietas.

Otrajā, jau atklātā portāla apmeklējuma laikā, suņa izmēram neatbilstošas būdas vairs nebija, tomēr sasalis ūdens traukos bija manāms vēl aizvien.

Patversmes vadītāja Danuta Priede šeit pārkāpumu nesaskata. Saskaņā ar viņas vārdiem, dzeramais ūdens dzīvniekiem tiekot mainīts četras reizes dienā.

“Ja mēs strādātu uz publiku, tad uz to brīdi, kad jūs te ienākat, mums te viss spīdētu un laistītos. Bet mums norit ikdienas darbs. Mēs uz jūsu atbraukšanu speciāli nepucējāmies. Mēs jūs sagaidām tādi, kādi esam, un četras reizes dienā dzīvniekiem ziemā tiek piedāvāts dzert. Tas nozīmē, ka viņš savas vajadzības var apmierināt. Bet, protams, jā, pie mīnusiem ūdens aizsalst,” teca patversmes vadītāja.

Dzīvnieku turēšanas prasības nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.407 un Ministru kabineta noteikumi Nr.266. Tajos gan ir teikts, ka sunim nodrošina “vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni”. Šī prasība brīvprātīgo un abu TVNET apmeklējumu laikā netika ievērota.

Dzīvnieku labturības prasību izpildi uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Iestādē atzīst, ka svaigais dzeramais ūdens jānodrošina vienmēr. Uz to norādīja PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.

“Labturības noteikumi paredz, ka vienmēr ir jābūt pieejamam svaigam ūdenim. Visu laiku ir jābūt. Protams, ja tas ūdens tiešām ir sasalis, tad dzīvnieku patversmes darbiniekiem būtu jāseko tam, lai šos traukus mainītu vai pielietu siltu ūdeni, lai tas ūdens būtu tiešām lietojams,” apgalvoja Riekstiņa.

Otrā apmeklējuma laikā TVNET patversmes vadītājai Danutai Priedei tāpat uzdeva jautājumus par izmēriem neatbilstošām būdām. Parādījām arī iepriekš uzņemtu video, kurā redzams liels suns uz mazas būdas fona. Patversmes vadītāja arī šeit pārkāpumu nesaskatīja.

PVD apgalvo, ka sunim tiešām būda nav obligāta. Tas esot atkarīgs no voljera, kurā suns tiek turēts. Ja voljerā ir nodrošināts pietiekams pakaišu daudzums, ir trīs sienas un dzīvnieks guļ pie tālākās no tām, tad būda nav obligāta.

PVD eksperte Ineta Kupča atzīmēja, ka precīzi kritēriji, kādu šķirņu suņus drīkst un kādu nedrīkst turēt ārpus telpām, nav izstrādāti. Tāpēc katra situācija, kurā ir runa par, piemēram, īsspalvainiem suņiem, jāvērtē individuāli. PVD inspektori skatās, vai suns nedreb, vai viņam nav auksti, uzdod jautājumus patversmes vai konkrētās vietas īpašniekam, cik ilgi suns uzturas ārā.

Savukārt tādas suņu šķirnes kā haskiji un malamuti, pēc Kupčas teiktā, vispār vairāk piemēroti turēšanai āra apstākļos. Vienlaikus viņi esot kārtīgi jābaro, piebilst eksperte.

Patversme kā bizness?

Klaiņojošu dzīvnieku problēmas risināšanu pašvaldības uztic patversmēm. Par dzīvnieku notveršanu, sterilizāciju, uzturēšanu un eitanāziju patversmēm maksā tieši pašvaldības.

Dzīvnieku patversmei “Mežavairogi” ir noslēgti līgumi ar 40 pašvaldībām. Apmēram ar pusi no tām ir līgumi par notriekto dzīvnieku savākšanu.

Brīvprātīgā Jeļena Rumjanceva uzskata, ka dzīvnieki patversmei “Mežavairogi” esot tikai bizness.

“Tieši [dzīvnieku] eitanāzija un utilizācija ir šīs patversmes bizness. Un arī dzīvnieku uzturēšana pirmās 14 dienas uz pašvaldības rēķina. Ja par piemēru ņemam viena suņa eitanāziju un utilizāciju, tad iegūstam: izbraukums uz [dzīvnieka ķeršanas] vietu (Ķekavā) - eur 12.10, eitanāzija - eur 24.20, utilizācija - eur 12.10. Iegūstam eur 48,40. Visticamāk, vēl ir papildu izdevumi, par kuriem mēs nezinām. Ja ņem vērā faktu, ka, visticamāk, dzīvnieku utilizācija notiek viņu teritorijā, dzīvnieku līķus aprokot, tad parēķiniet, kādas summas viņi saņem no pašvaldības un kādas summas optimizē,” pauda Rumjanceva.

Dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede apstiprina, ka patversmei patiešām ir līgumi ar 40 pašvaldībām, taču vienlaikus atzīst, ka bizness no tā nesanāk. Visi līdzekļi, ko patversme iegūst no pašvaldībām, tiekot tērēti tikai un vienīgi dzīvnieku patversmes uzturēšanai. Viņa noliedz, ka dzīvnieki tiekot aprakti.

“Sāksim ar to, ka “Mežavairogi” ir biedrība. Tā ir nevalstiska organizācija, kura strādā bez peļņas. Jebkuras nevalstiskās organizācijas darbības nodrošinājumam ir vajadzīgi finanšu līdzekļi. Šie dzīvnieki ēd un patērē resursus. Kad citu nav klāt, kad ir svētki, kad ir 14 dienas iztecējušas. Man ir suņi, kas dzīvo trīs, četrus un pat piecus gadus. Arī viņi patērē kaut kādu resursu. Lai nav tā, ka piecpadsmitajā dienā visi tiek iemidzināti, tad šie finanšu līdzekļi ir vajadzīgi. Visi šie finanšu līdzekļi tiek tērēti dzīvnieku uzturam.”

Kā noskaidroja portāls TVNET, 2017.gadā “Mežavairogi” kopumā eitanazēja 564 suņus un kaķus. Precīzu summu, ko “Mežavairogi” saņēma par šo dzīvnieku iemidzināšanu, nav iespējams noteikt, jo katrā pašvaldībā izmaksas ir atšķirīgas.

Piemēram, “Mežavairogiem” ir noslēgts līgums ar Ķekavas novadu, kur arī atrodas pati patversme. Saskaņā ar līgumam pievienoto cenrādi suņa eitanāzija maksā eur 24,20. Izbraukšana uz dzīvnieka ķeršanu eur 12,10. Kaķa eitanāzija eur 10,98 eiro.

Krimuldas novadā savukārt viena dzīvnieka eitanāzija izmaksā līdz 12 eiro ar PVN. Precīza summa atkarīga no dzīvnieka svara. Taču papildus jāmaksā par transportu (42 eiro) un dzīvnieku gūstīšanu (6 eiro).

Ādažu novadā eitanāzija maksā no 10 līdz 42 eiro ar PVN. Vēl 42 eiro izmaksā transports un apmēram 8 eiro - dzīvnieka ķeršana.

Iepirkuma līgumi tiek slēgti ne ar visām pašvaldībām. Vairākās tika veikta cenu aptauja. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, portāls TVNET ievāca datus par 21 no 40 pašvaldībām, ar ko sadarbojas Mežavairogi. Dažos gadījumos iepirkuma līgumi tiek slēgti uz vairākiem gadiem, citos uz vienu gadu ar pagarinājuma iespēju. Daudzos līgumos ir noteikti “griesti” jeb maksimālās summas, ko var saņemt par saviem pakalpojumiem patversme. Piemēram, ar Bauskas novadu “Mežavairogiem” ir noslēgts līgums līdz 2020. gadam par maksimālo summu 50 812 eiro. Taču apmaksa notiek tikai pēc faktiskā darbu apjoma.

Patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede par eitanazētiem dzīvniekiem: 

Citu patversmju pieredze

Dažādām Latvijas dzīvnieku patversmēm ir atšķirīga politika attiecībā uz dzīvnieku eitanāziju, noskaidroja TVNET. MK noteikumi nr. 407 paredz: ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, patversmei ir tiesības (bet ne pienākums) dzīvnieku iemidzināt. Daļa patversmju izmanto šo iespēju kūtri, citas aktīvāk.

Dzīvnieku pansija “Ulubele” ir viena no lielākajām dzīvnieku patversmēm Latvijā. 2017.gadā tajā tika uzņemti 873 suņi un 401 kaķis. “Ulubeles” vadītāja Ilze Džonsone stāsta, ka patversme piekopj tā saucamo “no kill” politiku. Tas nozīmē, ka dzīvnieki, ja vien viņi nav neglābjami slimi, patversmē atrodas, kamēr viņiem neatrod jaunus saimniekus, apgalvo Džonsone.

Džonsone nesen iesniedza priekšlikumu likuma grozījumiem, lai pagarinātu termiņu, kurā patversme noķertiem dzīvniekiem meklē saimnieku, no 14 līdz 30 dienām. Ja šo priekšlikumu atbalstīs likumdevējs, patversmes varēs eitanazēt dzīvniekus tikai pēc 30 dienu termiņa beigām.

“Man grūti teikt par citiem, bet ir patversmes, kas visiem spēkiem un iespējamiem līdzekļiem cīnās par dzīvības saglabāšanu un jaunu māju atrašanu dzīvniekam, bet ir tomēr cilvēki, kas šai lietai pieiet kā konkrētam rūpalam. No likuma puses nevar pārmest, ka kāds pēc 14 dienām, ko tas likums nosaka, dzīvniekus eitanazē. Bet, manuprāt, mēs dzīvojam 21.gs. un virzāmies uz humānām vērtībām, un tāpēc mēs iesniedzām priekšlikumu par 30 dienām, lai kāds neizrēķinātu, ka viņam divreiz mēnesī palaist apriti, noķert, uzturēt un eitanazēt [dzīvnieku] ir izdevīgāk, nekā glābt dzīvnieku dzīvības,” savās pārdomās ar TVNET dalījās Ilze Džonsone.

Ulubelei ir līgumi ar četrām pašvaldībām par dzīvnieku uzturēšanu. Daudzi dzīvnieki patversmē atrodas gadiem ilgi. Pansijas teritorijā ir pat ierīkots atsevišķs “senioru bloks”.

Dzīvnieku patversme “Labiekārtošana-D”, kas darbojas Daugavpils un Daugavpils rajona teritorijā, 2017.gadā uzņēma 349 suņus un 708 kaķus. Līdzīgi kā “Mežavairogos”, šeit arī tiek eitanazēti daudzi dzīvnieki. 2017. gadā tie bija 72 suņi un 388 kaķi.

Komentējot šos rādītājus, patversmes vadītāja Oksana Bondare saka, ka patversme pēc iespējas cenšas saglabāt dzīvniekiem dzīvību. Taču atzīst, ka grūti socializējamus un agresīvus dzīvniekus eitanazē.

“Kas attiecas uz iemidzināšanu, tad principā mēs iemidzinām vai nu agresīvus, klaiņojošus kaķus, kurus esam noķēruši pēc iesnieguma, vai vecus, slimus, izkropļotus, agresīvus suņus. Bet pārsvarā mēs, protams, cenšamies visus iekārtot,” apgalvo Bondare.

Citādi patversmē rīkojas, ja ir aizdomas, ka notvertie dzīvnieki kādam pieder.

“Ja ir aizdomas, ka šis kaķis pieder kādam (jo gadās arī tādi kaķu kolonijās), tad šādus kaķus mēs noteikti atstājam, sterilizējam un pēc tam izlaižam patversmē,” piebilst Oksana Bondare.

Dzīvniekus adoptē par maz

Taču viss aprakstītais ir tikai sekas lielākai problēmai, apgalvo eksperti. Cēlonis ir daudzi bez saimnieka palikušie dzīvnieki, kurus adoptēt nesteidz. Piemēram, saskaņā ar PVD datiem par 2017.gadu, no 10 052 uzņemtiem suņiem un kaķiem adoptēti tika 5429. Tas nozīmē, ka gandrīz puse jeb 4623 dzīvnieku paliek bez saimnieka.

Turklāt, pēc “Ulubeles” vadītājas Ilzes Džonsones domām, vajadzētu vairāk pievērsties tieši nelegālo dzīvnieku pavairotāju apkarošanai.