Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju vecumdienās plāno strādāt sava prieka pēc (1)

Trešdaļa jeb 32% respondentu plāno vecumdienas pavadīt, veltot laiku hobijiem, 26% - plāno turpināt darba gaitas, bet 24% darba gaitas neplāno turpināt.

Kā liecina pētījuma dati, Z paaudzē (iedzīvotāji vecumā 18-21 gads) 39% aptaujāto vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi, 27% - par vecumdienām nedomā, 20% - plāno būt finansiāli neatkarīgi, 20% - plāno turpināt strādāt, bet 2% - plāno strādāt sava prieka pēc.

Pēc pētījuma datiem, tūkstošgades paaudzē (iedzīvotāji vecumā 21-34 gadi) 38% aptaujāto iedzīvotāju vecumdienas plāno pavadīt sociāli aktīvi, 30% - strādās sava prieka pēc, 23% - strādās, lai segtu izdevumus, 20% - par vecumdienām nedomā, 18% - plāno dzīvot pieticīgi, 4% - domā, ka būs finansiāli neatkarīgs, bet 1% norādīja citu iemeslu.

Tāpat X paaudzē (iedzīvotāji vecumā 35-49 gadi) 32% domā, ka vecumdienās būs laika sociālām aktivitātēm, 30% - plāno strādāt, lai segtu savus izdevumus, 29% - strādās sava prieka pēc, 28% - dzīvos pieticīgi, 14% - par vecumdienām nedomā, 4% - plāno būt finansiāli neatkarīgi un tikpat aptaujāto iedzīvotāju norādīja citu iemeslu.

Savukārt pēckara paaudzē (iedzīvotāji vecumā 50-64 gadi) 37% vecumdienās plāno dzīvot pieticīgi, 35% - darbosies sava prieka pēc, 27% - plāno strādāt, lai segtu izdevumus, 16% - plāno būt sociāli aktīvi, 14% - par pensijas laiku nedomā, 2% - norādīja citu iemeslu, bet neviens no aptaujātajiem nenorādīja, ka būs finansiāli neatkarīgs.

Pētījumā atklāts, ka 36% aptaujāto par vēlamo pensijas vecumu uzskata no 56 līdz 61 gadam. Savukārt 2017.gadā 34% iedzīvotāju par vēlamo pensijas vecumu uzskatīja no 50 līdz 55 gadiem.

Kā liecina pētījuma dati, kopumā iedzīvotāju interese par gaidāmo pensiju ir vērtējami zema. Vairāk nekā puse jeb 62% aptaujāto iedzīvotāju patlaban nav apzinājušies savu sagaidāmo pensiju, 11% aptaujāto nav informēti par iespēju apskatīt savu plānoto pensiju jau patlaban, 16% - tas neinteresē, bet 9% - uzskata, ka līdz pensijai nenodzīvos.

Tāpat pētījumā atklāts, ka 24% respondentu uzskata par nepieciešamu veikt uzkrājumus pensiju 3. līmenī, 18% veido cita veida uzkrājumus savai pensijai, 10% - iemaksas pensiju 3.līmenim veido darba devējs. Taču 27% respondentu atbildēja, ka paļaujas uz valsts pensiju, bet 24% uzskata, ka viņu pensijas uzkrājums ir bērni un nekustamais īpašums.

Pētījumā secināts, ka 45% Latvijas iedzīvotāju pensijā gaida vismaz 75% līdz 100% no esošās algas, bet trešdaļa gaida, ka pensija pārsniegs šī brīža ienākumus, kas absolūtos skaitļos ir vidēji 1000 eiro. Tajā pašā laikā patlaban vidējā pensija Latvijā, kādu saņem lielākā daļa senioru, ir 320 eiro.

"Swedbank" apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls atzīmēja, ka kopumā iedzīvotāji ir kļuvuši optimistiskāki par savām vecumdienām. Vienlaikus to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka līdz pensijai nenodzīvos, sarūk.

Savukārt par aptaujāto iedzīvotāju prognozi, ka varētu pensijā saņemt apmēram 1000 eiro, kas ir gandrīz vienlīdz liela ar vidējo darba algu Latvijā, ir iespējama, ja veic iekrājumus 3.pensiju līmenī.

"Ņemot vērā, ka patlaban esošā pensija valstī ir 320 eiro, lai būtu 1000 eiro liela pensija, iedzīvotājam, kas patlaban ir 25 gadu vecumā, ik mēnesi jāatliek 30 eiro, lai līdz 65 gadiem var sakrāt 51 573 eiro. Krājot no 35 gadiem - 26 623 eiro, no 45 gadiem - 12 651 eiro," skaidroja Kopštāls.

Viņš papildināja, ka patlaban iedzīvotāju vidējās iemaksas pensiju 3. līmenī ir no 30 līdz 55 eiro mēnesī.

Pētījums veikts 2019.gada janvārī sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Snapshots", aptaujājot iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.