Kāpēc Latvijā noziedznieku vaina bieži netiek pierādīta? Saruna ar Jāni Bordānu (42)

Jūs apgalvojāt, ka pie Rimševiča atjaunošanas amatā Latvijas Bankā vainīgi iestāžu vadītāji, kas sāka tiesvedības procesu – premjerministrs, ģenerālprokurors, KNAB vadītājs un iepriekšējais tieslietu ministrs. Viņiem bija jāvada šis process, jāizvēlas pareizā stratēģija. Kāda būtu bijusi pareizā stratēģija?

Pareizi būtu pilnībā uzņemties šo kā savu galveno prioritāti. Man nav bijusi pārliecība, ka visas šīs personas to ir uztvērušas kā galveno prioritāti. Šajā gadījumā, kad ir bijis jautājums par Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu, atstādināšanu no amata un pēc tam par tiesas procesu par to, tad tai ir jābūt vismaz ģenerālprokurora un tieslietu ministra ikdienas galvenajai rūpei. Tas, ka darbinieki nav kaut ko izpildījuši, tai ir jābūt viņu atbildībai.

Vai jums nešķiet, ka galvenais šāda Eiropas Savienības tiesas sprieduma cēlonis ir pierādījumu trūkums?

Tas ir ļoti tuvu tam, kas būtu jāsaka. Galvenais cēlonis ir vispār izmeklēšanas process. Jo, kā mēs redzam, gan sākums, gan beigas šim stāstam vērpjas ap izmeklēšanu. Ir vai nav pietiekams pierādījumu kopums. Man pat nav iespējams to zināt, jo tie nav bijuši uzrādīti nevienam. Tie nav bijuši uzrādīti arī tiesai. Arī tiesa nav to spējusi vispār konstatēt. Šobrīd mēs konstatējam, ka pierādījumu nav. Tas ir viss. Tie nav bijuši uzrādīti.

Latvijā pēdējos gados ir bijuši vairāki korupcijas skandāli. Bieži var dzirdēt, ka nav pietiekamu pierādījumu, nav nozieguma sastāva, līdz ar to kriminālprocesi beidzas bez rezultāta. Vai tiešām ir tā, kā apgalvo tiesībsargājošās iestādes, vai tomēr problēma ir pašā izmeklēšanas mehānismā?

Jā, es domāju, ka problēma ir izmeklēšanas mehānismā. Bet par izmeklēšanas mehānismu atbild iestāžu vadītāji. Tātad ir jāskatās, vai nav kādi trūkumi darba organizēšanā konkrētajās iestādēs. Ja šie gadījumi bieži atkārtojas. Un to, ir vai nav, mēs varam secināt, piemēram, no neatkarīgu auditoru vērtējuma. Pastāv vismaz divi šādu auditu veicēji. Viens ir Valsts kontrole, kas jau 2017.gadā savu ziņojumu ir sniegusi. Tas ir publiski pieejams visiem. Otrs, ko varētu minēt, ir “Moneyval” ziņojums. Abos šajos dokumentos ir norādes uz ļoti būtiskiem trūkumiem darba organizēšanā izmeklēšanas iestādēs.

Kas, jūsuprāt, ir galvenais, kas traucē izmeklēt lietas un novest tās līdz galam?

Izpratne par ekonomisko un koruptīvo noziegumu izmeklēšanu un pierādīšanu. Piemēram, Moneyval ziņojums. Tajā ir norādīts, ka

pirmstiesas izmeklētājiem un tiesnešiem nav pārliecības un izpratnes par to, kādi pierādījumi ir nepieciešami šajos smagajos noziegumos.

Tas ir atklājies vairāku lietu analizēšanā un sarunās ar tiesnešiem un prokuroriem. Viņi atzinuši, ka viņiem nav skaidrs, kādam pierādījumu līmenim ir jābūt. Tas parāda izmeklēšanas kvalitāti.

Iepriekš intervijā TVNET Egils Levits izteicās: “Lai pabeigtu kriminālprocesu, nebūt nav jāmēģina aptvert visu, kas ir noticis. Tiesāšanai un notiesāšanai pietiek, ja tiek aptverta tikai viena daļa, kas ir notikusi. Piemēram, kāds ir zadzis. Mums nav jāpierāda visas simts epizodes katru atsevišķi. Var paņemt desmit veikalus vai desmit epizodes un iet tālāk ar šo apsūdzību. Viņš tiek notiesāts par šīm desmit epizodēm, kur tas soda apjoms ir diezgan tuvs tam, ja viņam būtu simts epizodes pierādītas.” Ko jūs domājat par šādu pieeju?

Šī ir pieeja, ko pauž augsta līmeņa Eiropas Savienības tiesas tiesnesis. Es drīzāk varu [to] tikai ņemt vērā un respektēt.

Pirmkārt, ja būtu tāda pieeja, kā viņš min, tad lietas Latvijā tiktu izskatītas ātrāk un, pats galvenais, efektīvāk no prevencijas viedokļa. Cietušajiem būtu ticība, ka viņu tiesības tiek ievērotas, respektētas un [lietas] iztiesātas. Potenciālajiem noziedzniekiem būtu bail izpildīt noziegumus. [Šāda pieeja] viņus atturētu no noziegumiem. Tā ir ļoti efektīva pieeja iztiesāšanas procesam. Vai tā ir Latvijā šobrīd? Nē, tā nav Latvijā šobrīd, bet es uzskatu, ka vajadzētu būt.

Par tieslietu sistēmas auditu. Vai ir jau sākta auditora meklēšana?

Šobrīd tas ir procesā. Notiek uzdevumu formulēšana šiem iespējamiem auditoriem. Tas notiek, arī komunicējot ar potenciāliem auditoriem. Mēs neesam vēl izsludinājuši pretendentu pieteikšanos, jo uzskatām, ka ir svarīgi precīzi noformulēt, kas ir nepieciešams. Un tā arī ir audita sastāvdaļa. To mēs darām ar Tieslietu ministrijas (TM) spēkiem, jo mums ir jāizanalizē visi materiāli, kas ir TM rīcībā šobrīd. Tie ir vairāki ziņojumi. Tas ir OECD ziņojums, Valsts kontroles ziņojums un citi. Mēs noskaidrojam šobrīd starptautiskā valūtas fonda novērtējumu.

Kad plānojat izsludināt konkursu?

Es šobrīd nesaukšu precīzi, bet tas droši vien [notiks] mēneša ietvaros.

Cik audits varētu izmaksāt nodokļu maksātājiem? Medijos izskanēja ziņa par pusmiljonu eiro.

Tie ir līdzekļi, kas mums ir atvēlēti kā maksimālie griesti no valdības budžeta. Bet tieši tāpēc mēs ļoti rūpīgi vēlamies izvēlēties šo apjomu, kas ir nepieciešams. Tas var būt arī mazāk un tamlīdzīgi. Bet ir jāsaprot: ja tie ir starptautiskie auditori, tad tas patiesībā var izmaksāt arī daudz dārgāk.

Tas nebūtu nekāds izņēmuma gadījums, ja tie būtu arī pāris miljoni. Bet mēs negatavojamies [darīt to], kas nav nepieciešams.

No vienas puses, jūsu politiskais spēks iestājas par bezkompromisa tiesiskumu. No otras, nevēlējāties, lai Saeima izdod jūsu partijas biedru Juri Jurašu kriminālvajāšanai. Vai nesaskatāt šeit pretrunu?

Nav nekādas otras puses. Otrā puse, izdošana politiskai vajāšanai, ir faktiski tiesiskuma nodevības precedents. Vecie politiķi izvairās atklāti paust savas domas. Viņi, tēlaini izsakoties, piekopj strausa politiku: iebāž galvu smiltīs, nesauc lietas īstajos vārdos un tādējādi veicina nozieguma izdarīšanu. Šis ir ļoti cieši [saistīts] ar tiesiskumu. Tieslietu sistēmā, prokuratūrā - arī tur darbinieki pakļaujas, ja priekšnieks uzspiež kaut kādus politiskus lēmumus. Tas, ka trauksmes cēlājus vajā pie mums Latvijā un neviens viņus reāli šobrīd neaizstāv, tas arī ir izraisījis šo situāciju, ka mēs nevaram runāt par pilnīgu tiesiskumu valstī. Mēs rīkojamies tieši otrādi – aizstāvam tiesiskumu un darām to praktiski.

Pirms Saeimas balsojuma par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai sazinājāties ar ārvalstu vēstniecībām, skaidrojot situāciju. Ko jums atbildēja?

Vēstniecībām netika prasīta atbilde. Šī bija informatīva vēstule. Mēs paredzējām, ka vēstniecībām, mūsu partneriem un arī sabiedrībai būs tieši tāds pats jautājums: kā tad tā, ka jūs nebalsojāt par viena politiķa izdošanu kriminālvajāšanai? Mēs paredzējām, ka par to būs jautājumi, ja mēs nebalsosim par viņa izdošanu. Un tāpēc mēs izsūtījām informatīvu vēstuli. Viss, atbilde nekāda nav nepieciešama.

Šovasar būs jaunais Moneyval ziņojums. Kā vērtējat situāciju no tieslietu viedokļa Latvijas finanšu sektorā tagad?

Man būtu lielāks gandarījums, ja tas vērtējums būtu pēc gada, kad es jau būšu nostrādājis amatā un mūsu valdība būs nostrādājusi. Mūsu ietekme uz to ziņojumu būs ierobežota ar to laiku, kad mēs esam strādājuši. Bet tomēr ir labi, ka “Moneyval” ziņojumā ir definētas vājākās vietas, ieskaitot tiesiskuma un citus jautājumus. Un tajos virzienos tiek strādāts. Vismaz izpildīt tos norādījumus latvieši prot, ja viņiem parāda, kur ir šīs problēmas. Un es domāju, ka ļoti daudz ir izdarīts tajā virzienā. Man ir skaidri norādījumi, kuros virzienos ir jāuzlabo darbs. Un es ticu, ka tieši tas arī šobrīd notiks.

Kas konkrēti?

Ir un būs stiprināta kontrole un uzraudzība par finanšu un kapitāla tirgu. Kādā ziņā? Piemēram, daudzus gadus (desmit vai ilgāk), kopš pastāv Kontroles dienests, tas bija Ģenerālprokuratūras pakļautībā. Viņi vāca informāciju, bet rezultātā vienalga bija “FinCEN” (ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas) paziņojums. Un tieši tajā laikā, kad Ģenerālprokuratūras pakļautībā esošais Kontroles dienests vāca šo informāciju un it kā strādāja, tieši šie gadi bija tie, kad strauji pieauga un izvērtās netīrās naudas straume caur Latvijas bankām. Tātad tā darba efekts bija tāds, ka mēs šobrīd esam uz sliekšņa, lai mūs atslēgtu no starptautiskām valūtas transakcijām.

Tas, kas tagad ir izdarīts, šis dienests ir pārcelts no neefektīvas prokuratūras sistēmas uz, cerams, efektīvāku iekšlietu sistēmu. Mēs šobrīd strādāsim pie lietu prioritizēšanas gan tiesā, gan prokuratūrā. Proti, “Moneyval” ziņojumā tika konstatēts, ka prokuratūrā smago, ekonomisko noziegumu lietas nav bijušas prioritāte.

Naudas atmazgāšanas lietas, kas ietver arī kukuļošanu, nav bijušas prioritāte. Mēs tās padarīsim par prioritāti. Un [noteiksim], ka svarīgāk ir cīnīties ar smagajām lietām, nevis ar mazajām.

Mēs šobrīd strādājam pie prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darba atslogošanas. Tas ir premjera uzdevums, kas ir saskaņots ar TM. Tas nozīmēs, ka ar sīkajām lietām nodarbosies administratīvajā kārtībā.

Turklāt mēs atvieglosim, ieviesīsim izmaiņas, lai ērtāk būtu pielietot nelegāli iegūto līdzekļu konfiskāciju. Pēc tam [strādāsim pie] legālās prezumpcijas iedzīvināšanas. Viņa jau ir likumos, bet [ir nepieciešams] fiziski iedzīvināt to, ka amatpersonām patiešām būs japierāda, ka tie līdzekļi, ar kādiem viņas operē, ir legāli. Šī principa iedzīvināšana. Vairākas praktiskas lietas.