Igaunija baidās par Zviedrijas banku aiziešanu no Baltijas tirgus (14)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kilvars Keslers
Kilvars Keslers Foto: Reuters / Scanpix

Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde lūgusi Zviedrijas bankām neizskatīt iespēju aiziet no Baltijas valstu tirgus. Šādi Igaunija reaģē uz citu naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto banku - "Nordea Bank" un "Danske Bank" lēmumiem aiziet no Baltijas tirgus, vēsta aģentūra "Bloomberg". 

Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes valdes priekšsēdētājs Kilvars Keslers norādīja, ka Igaunijā ir beigušies laiki, kad noziedznieki varēja izmantot valsts finanšu sistēmu kā viaduktu uz globālajiem tirgiem. Tagad radies risks, ka Igaunijas finanšu tirgu var pamest zviedru bankas, kas dominē Baltijas reģionā.

"Tās ir mūsu galvenās bažas," Stokholmā sacīja Keslers. 

Tomēr šāda nostāja rāda, cik atšķirīgi Igaunija uztver bankas, kas ir saistītas ar naudas atmazgāšanu. Piemēram, "Danske Bank", kas tika apsūdzēta par 230 miljardu dolāru lielu naudas atmazgāšanu Igaunijas filiālē, faktiski tika izmesta no kaimiņvalsts finanšu tirgus. 

Tomēr "Swedbank", kas ir lielākā banka Baltijas reģionā, neraugoties uz līdzīgām apsūdzībām, tiek uzskatīta par ļoti svarīgu posmu Igaunijas finanšu sektorā.

"Swedbank" un SEB ir divas lielākās bankas Baltijas reģionā, kuras kopā Igaunijā veido 66% kredītiestāžu apjoma, 45% Latvijā un 57% Lietuvā. Tomēr pašlaik neviena banka vēl nav paudusi iespēju pamest Baltijas reģionu. Piemēram, SEB bankas pārstāvis Frenks Hojems sacīja, ka "bankas ilgtermiņa stratēģija balansētai izaugsmei Baltijā turpinās".

Arī "Swedbank" pārstāvis Gabriels Franks Rodo sacīja, ka "banka ir uzticīga Baltijas reģionam, kas faktiski tiek uzskatīts par vienu no mājas tirgiem". 

Keslers uzsver, ka Igaunijas varasiestādes dara viesu iespējamo, lai sakārtotu finanšu sektoru.

"Pēdējo piecu gadu laikā esam ieguldījuši neiedomājamu darbu, lai uzlabotu mūsu aizsardzību pret naudas atmazgāšanu. Šobrīd varu apgalvot - visi naudas atmazgāšanas gadījumi ir pagātnē," sacīja Keslers. 

Neraugoties uz naudas atmazgāšanas skandāliem, Keslers sacīja, ka Zviedrijas bankas ir uzskatāmas par vienām no spēcīgākajām Eiropā, kas ļauj nodrošināt finansiālu stabilitāti. 

"Ja pašlaik, ņemot vērā jaunos apstākļus, zviedru bankas redzēs Baltiju kā traucēkli, nevis vērtību, tā, protams būs Baltijas problēma," pauda Keslers. 

Iepriekš vēstīts, ka investors un "Hermitage Capital Management" vadītājs Bils Brauders, kurš pazīstams ar savu cīņu pret naudas atmazgāšanu, pagājušajā nedēļā iesniedza prasību varasiestādēm pret "Swedbank". Viņš uzskata, ka bankā atmazgātā nauda ir saistīta ar Sergeja Magņitska lietu. 

Dānijas  lielākā banka aplēsusi, ka Igaunijas filiālē laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam atmazgāti vairāk nekā 230 miljardi dolāru, kas saistīti ar bijušās Padomju savienības teritorijā saistītām personām. Banka pašlaik nonākusi arī ASV varasiestāžu uzraudzībā. 

Pēc skandālu sākšanās, Ziemeļvalstu bankas sākušas ieguldīt lielas naudas summas tehnoloģiju attīstībā, kas ļautu vieglāk noteikt aizdomīgas transakcijas dažādām varasiestādēm. Keslers norāda, ka viņš vēlētos ciešāku sadarbību starp Igauniju un Zviedriju, tāpat "pret naudas atmazgāšanu labs līdzeklis būtu, ja Zviedrija pievienotos Igaunijai eirozonā". 

"Mums diemžēl finanšu jomā nav ciešu saišu ar Dāniju, bet ar Zviedriju tādas ir. Gandrīz 70% mūsu banku tirgus ir tieši zviedru bankas, tāpēc ar vienu valūtu būtu daudz vieglāk veikt dažādas operācijas, cīnoties pret naudas atmazgāšanu," tā Keslers. 

Svarīgākais
Uz augšu