/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/03/11/11858685t1h02a0.jpg)
Ar patiesi sirsnīgu stāstu sociālajā vietnē "Facebook" dalījies Jānis Lepsis, kurš šodien, 11. martā, kopā ar savu draugu Kārli Kupcu no noslīkšanas izglābis divus suņus.
Pašaizliedzīgi vīrieši Upesciemā izglābj ledū ielūzušus suņus (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Notikušo Jānis apraksta šādi: "Šodien saņēmu palīgā saucienu no sava drauga Karlis Kupcs, kurš pavisam nejauši bija atradies īstā vietā, īstā laikā! Viņš bija sadzirdējis jocīgas urkšķošas, burbuļojošas skaņas no Upesciema dīķu puses. Dodoties tuvāk, pamanīja ledū ielūzušus suņus. Uzreiz zvanīja man, lai steidzos palīgā ar visu, ko uz ātru roku varu salasīt. Ierados un satiku pilnībā slapju Kārli, kurš, nezinot šī dīķa dziļumu bija mēģinājis tuvoties suņiem. Taču vietā, kur bija suņi, ir ap 3m dziļa bedre. Atpazinu suņus! Kaimiņmājas suņi. Brālis ar māsu.
It kā tikai ap 10m no krasta, bet netiekam klāt, jo ledus lūst. Arī salasītās paletes un dēļi nelīdz. Situācija ir dramatiska, jo suņi knapi turas, uz ledus malas uzkāruši galvas ar izteikti bēdīgu skatienu.
Zvanu 112, lai sauktu palīgā VUGD. Taču saprotam, ka sekundes un minūtes rit un suņiem spēki ir izsīkuši. Dodamies uz māju pēc laivas. Suņi, redzot, ka dodamies prom, sāk izdvest lūdzošas, klusas, urkšķošas skaņas. Viss notiek zibenīgi. Kārlis slapjš līdz kaklam, es tikai līdz ceļiem, bet ar pārsistu un asiņojošu galvu, ko pārsitu, steigā kraujot mašīnā dēļus. Kamēr domājam, kā ātri dabūt laivu uz notikuma vietu, iedodu Kārlim sausu treniņtērpu un zābakus. Pagalmā nav automašīnas, ar ko vest laivu. Kārlis jož 500m pēc sava auto. Iekraujam laivu un steidzam pie suņiem. Visādi mēģinām tikt klāt, taču pa ledu paairēt nevar un aizsniegt laivu no krasta, lai pastumtu, arī vairs nevar. Visi priekšmeti nedaudz par īsu. Laužam ledu, lai izveidotu atvērtu ceļu uz krastu. Kārlis ar laivu kā ledlauzis, es pie krasta ar dēļiem. Izdodas! Suņu puika var papeldēt un izpeld krastā, meitenei spēka nav un ķermenis atdzisis. Izvelkam krastā. Tikko suņi ir krastā, ierodas VUGD brigāde no Rīgas 6. depo. Sasedzam ar VUGD segām un vedam saimniekiem.
Tagad suņi ir pie saimniekiem, puika izskatās atbilstoši apstākļiem. Meitene čābīgāk. Ceram, ka viss būs labi. Izskatās, ka suņi atradās ūdenī diezgan ilgi, jo bija izkārpījuši jau diezgan lielu gabalu, līdz beidzās spēki un uzradās viņu sargeņģelis Kārlis.
Ko es ar šo gribu pateikt?!?!?
Zvanīju VUGD 14:21. VUGD no Rīgas atbrauca 14:47. Pagāja tikai 26 minūtes, bet cik ĻOTI DAUDZ var ekstremālā brīdi paveikt pa 26 minūtēm. Pēc sajūtām laiks vilkās, bet patiesībā viss notika zibenīgi.
Kombo un Freta ir siltumā un atkopjas."