Cik vietvaru paliks Latvijā pēc teritoriālās reformas? Saruna ar Juri Pūci (18)

                                    (Intervija notika šā gada 12. martā)

Pagājušajā nedēļā “Rīgas satiksmes” telpās VARAM sāka iepazīties ar uzņēmuma audita ziņojumu. Kādi ir pirmie secinājumi? 

Es esmu vakardien vakarā saņēmis tikai pirmo informāciju no ekspertu puses. Esmu lūdzis, lai viņi man īsumā izstāsta kopīgos secinājumus (viņi arī gatavos garāku apskatu šajā kontekstā). Nu, ir skaidrs, ka audita rezultāti parāda nopietnas problēmas uzņēmumā “Rīgas satiksme”. Tur ir saimnieciska rakstura īstermiņa problēmas, finanšu plūsmas, tie ir arī dažādi pārkāpumi no iepriekšējās valdes puses attiecībā uz pieņemtajiem lēmumiem. Šos jautājumus mēs vērtēsim no juridiskā viedokļa.

Vai varat nosaukt konkrētus pārkāpumus?

Šobrīd nē. Minētais dokuments mums ir pieejams kā ierobežotas pieejamības informācija. Bet ir pietiekami daudz izskanējis informācijas publiskajā telpā. Es varu tikai teikt, ka tas lielā mērā sakrīt ar to, kas šajā ziņojumā ir minēts.

Audita dati [mūs] ir pārliecinājuši par vienu nopietnu pārmetumu iepriekšējai valdei: ilgstošu periodu “Rīgas satiksme” nav iesniegusi tā saukto tarifu aprēķinu, kas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr. 435 viņiem ir jāiesniedz.

Tā rezultātā faktiski “Rīgas satiksmes” darbības pašizmaksa ir ievērojami augstāka nekā tā, kāda savulaik tika iegūta, kad aprēķināja biļešu cenas un atvieglojumu apjomu.

Tas ir novedis pie tā, ka katru gadu “Rīgas satiksmei” veidojas papildu zaudējumi. 

Cik laika varētu prasīt audita ziņojuma analīze?

Audita ziņojuma analīzi mēs pabeigsim šonedēļ.

Kādas būs jūsu turpmākās darbības?

Tā ir daļa no plašāka procesa, ko šobrīd veicam. Proti, atbilstoši likumam VARAM ir atbildīga par pašvaldību darbības likumības pārbaudi. Un, protams, šajā situācijā esam arī aktīvi analizējuši Rīgas domes darbības likumību attiecībā uz “Rīgas satiksmi”. Attiecībā uz atklātajiem faktiem Valsts kontroles ziņojumā. Šī nedēļa ir tā, kurā faktiski  mēs saņemsim pēdējās atbildes no Rīgas domes, ko esam pieprasījuši. Un ir faktiski tikai juridiskas analīzes periods. Tas ir manu ministrijas ierēdņu dota prognoze, ka aptuveni trīs nedēļu laikā mēs varētu būt pie gala vērtējuma. Pārbaude būs pabeigta, un tiks sagatavots arī dokuments lēmuma pieņemšanai. Jebkurā gadījumā sākotnējā analīze liecina, ka likuma pārkāpumi ir notikuši.

Kādi, piemēram?

Piemēram ir Publisko personu kapitāldaļu un kapitālsabiedrību likums. Tas nosaka iespēju noteikta apgrozījuma kapitālsabiedrībās veidot padomi darbības uzraudzībai. Un gadījumos, kad tas nav izveidots, uzliek par pienākumu kapitāldaļu turētājam pildīt padomes funkcijas.

Un konkrēti “Rīgas satiksmes” gadījumā padome nebija izveidota un arī joprojām nav izveidota. Bet kapitāldaļu turētājs ne statūtos paredzējis sev padomes funkcijas, ne arī faktiski tās pilnā apmērā ir pildījis. Rīgas dome savā atbildē atzīst, ka tā būtu jādara, jāpilda. Bet faktiski tās nav pildītas.

Savukārt tajā daļā, kurā tās ir pildītas, piemēram, iepirkumu saskaņošanā virs noteiktiem limitiem, jānosaka procedūra, kā tā saskaņošana notiek. Šī procedūra Rīgas domei arī ir noteikta, bet kapitāldaļu turētāja pārstāvis to faktiski nav ievērojis daudzos gadījumos. Paša noteiktu procedūru. Tie ir likuma pārkāpumi. Piemēram, daži no tiem. Pārbaude vēl turpinās.

Protams, ja mēs konstatēsim beigu beigās, ka tie pārkāpumi ir būtiski, tad arī būs jālemj, kādas soda sankcijas piemērot.

Piemēram, Ušakova atstādināšanu?

Tāda ir viena no likumā paredzētajām atbildības formām. Gadījumā, ja domes priekšsēdētājs savā darbībā nav ievērojis likumu un tas ir radījis būtiskas sekas pašvaldībai, tad viņu var atstādināt.

Kādas vēl ir soda sankcijas?

Nu protams, ja mēs konstatējam, ka ir atkārtoti pārkāpumi no domes puses, tad varam lemt arī par priekšlikumu atlaist domi.

Iepriekš žurnālistiem, komentējot RD atlaišanas likumprojekta nākotni, teicāt, ka  tas gaida VARAM sāktā izvērtējuma par Rīgas mēra darbības likumību rezultātus. Pēc tam arī tikšot spriests, ko ar šo likumprojektu darīt tālāk. Ja šīs pārbaudes rezultātā atklājas, ka Ušakovs ir pārkāpis likumu, tad tiek lemts par viņa atlaišanu, vai šajā gadījumā arī dome tiks atlaista?

Mēs neesam pabeiguši pārbaudi. Līdz ar to mēs nevaram [to] fiksēt.

Bet pārbaudi jūs veicat tieši par likuma ievērošanu tikai no mēra puses vai no visas domes?

Nē, no visas domes. Jāsaprot, ka mēs esam koncentrējuši resursus. Mēs nejautājam par visu iespējamo Rīgas domes darbību, mēs šobrīd koncentrējamies uz jautājumiem, kas saistīti ar “Rīgas satiksmi”, jo tā ir objektīva sabiedrības interese novērtēt šo situāciju, ņemot vērā visus korupcijas izmeklēšanas faktus un aizturēšanas, kratīšanas un tamlīdzīgi. Mūsu mērķis ir pārbaudīt likumību. Ja tā likumība nebūs ievērota, tad mums būs jākonstatē, kurš bija atbildīgs pie tās neievērošanas. Ja tā ir domes priekšsēdētāja rīcība, tad likums paredz vienu procedūru; ja ir domes atbildība, tad ir otra procedūra.      

Ja ir atbildīgs domes priekšsēdētājs, viņš tiek atlaists. Kas notiek ar pārējiem domniekiem?  Viņi turpina strādāt?

Jā, vēlēšanu rezultātus, protams, neatceļ. Šī ir demokrātiska institūcija, un mēs esam demokrātiskā valstī, kur pašvaldību ievēlē iedzīvotāji.

Attiecībā uz domi ir ļoti specifisks formulējums likumā. Atlaišana ir iespējama tikai pie atkārtota pārkāpuma. Nevar būt VARAM ministrijas mērķis panākt tieši domes atlaišanu. Mūsu mērķis ir panākt likumības ievērošanu pašvaldības darbā.

Ja konstatēsim, ka pašvaldība pārkāpj likumu, pat ja tā būs pirmā reize vai atkārtota reize, mēs vienkārši uzdosim pašvaldībai likuma pārkāpumus novērst un aktīvi sekosim līdzi tam, vai šis likumpārkāpums ir novērsts turpmāk. Pieprasīsim regulāri informāciju par to, kontrolēsim šo situāciju. Un tad, protams, arī būs jautājums, vai tiks konstatēta atkārtotība. Es ļoti ceru, ka mūsu pārbaude novedīs pie tā, ka Rīgas dome vismaz šajos jautājumos likumu ievēros.

Savukārt domes priekšsēdētājam nav prasīta atkārtotība. Tas ir tikai attiecībā uz domi. Domes priekšsēdētājam svarīgs ir [pārkāpuma] būtiskums.

Kas notiks ar Rīgas domes atlaišanas likumprojektu?

Kā mēs pabeigsim likumības pārbaudi, tā es arī pieņemšu lēmumu par tālāko darbību ar šo likumprojektu, kas ir iesniegts Valsts kancelejā. Es esmu arī par to vienojies ar Ministru prezidentu. Jebkurā gadījumā ir skaidrs: ja mēs lemtu par domes atlaišanas ierosināšanu, būtu jāpārstrādā pēc šīs likumības pārbaudes [likumprojekta] anotācija, pavadošie likumi u. tml., jo tur mainās apstākļi.

Es nesaku, ka es vispār virzīšu šo likumprojektu.

Ļoti iespējams, ja pārbaude beigsies ar to, ka mēs nekonstatēsim atkārtotus domes pārkāpumus, tad es vienkārši likumprojektu atsaukšu un tam nebūs tālākas virzības.

Par administratīvi teritoriālo reformu. Kad jaunais pašvaldību teritoriālais iedalījums varētu stāties spēkā? 

Pašvaldību reforma noslēgsies ar 2021.gada jūniju, kad tiks ievēlētas pašvaldības jaunajās teritorijās. Tāds ir uzdevums. Lai to izpildītu, mums ir diezgan saspringts grafiks. Faktiski, lai to izpildītu, gala lēmumam par administratīvi teritoriālo iedalījumu ir jābūt (atbilstoši likumam to var noteikt tikai Saeima) 2020. gada jūnijā, proti, gadu pirms vēlēšanām. Ministru kabinetā [izskatīja] pirmo likumu šajā ceļā. Tas ir administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums.

Tas ir vienkāršs procesa likums no četriem pantiem, kas paredz zināmus etapus, kas ir jāizdara. Pirmais solis ir šis likums. Mēs arī centīsimies to steidzamības kārtā virzīt Saeimā. Pēc tam šā gada maijā plānojam piedāvāt valdībai konceptuālā ziņojuma formā reformas piedāvājumu, kas ietver kritērijus pašvaldību izveidei, un arī [teritoriālā] iedalījuma projektu jeb karti.  

Cik lielā mērā pašvaldību skaits varētu samazināties?

Man nav precīzas atbildes šobrīd. Ministrijā mēs pašlaik pie šī procesa ļoti aktīvi strādājam. Mūsu iekšējais grafiks ir tāds, ka mēs aprīļa sākumā kritēriju projektu būtu gatavi publiski demonstrēt un sākt apspriest. No tā faktiski izriet arī iedalījums.

Šobrīd no 119 pašvaldībām 57 neizpilda pašreizējā likuma prasības pašvaldību izveidošanā. Tātad minimālā programma būtu novērst situāciju, ka mums ir likumam neatbilstošas pašvaldības. Un tas nozīmē, ka pašvaldību skaits kā minimums saruktu gandrīz divas reizes.

Bet ambīciju līmenis pašlaik ir lielāks. Skaidrs, ka pašvaldību skaits, vismaz manuprāt, būtu jāveido tāds, lai tas koncentrētos ap kaut kādiem attīstības centriem.

Vai jums nav bažu, ka šie attīstības centri nebūs pienācīgi gatavi  reformai? Ar pienācīgu gatavību es domāju stabilus pašu ienākumus.

Šis ir jautājums, ko ministrijas kolēģi arī šobrīd vērtē, gatavojot reformas piedāvājumu. Ja mēs lietotu tikai ekonomiskās patstāvības argumentu, tad Latvijā būtu ļoti mazs pašvaldību skaits. Bet pašvaldībai ir vēl viena nozīmīga funkcija: tā ir demokrātijas nodrošināšanas funkcija sabiedrībā. Ir labi, ka par vienu daļu pašvaldību pakalpojumu nelemj Rīgā. Ir svarīgi, lai tas būtu tuvāk iedzīvotājam.

Šeit ir jāietur līdzsvars, un ir jābūt pietiekami saprātīgam ekonomiskam pamatojumam. Bet vienlaikus ir jābūt pietiekami tuvam iedzīvotājiem.  

Te ir jāskatās, lai teritorijai tomēr būtu pietiekams iedzīvotāju skaits, lai viņu samaksātā nodokļu masa būtu pietiekama, lai vismaz bāzes izdevumus šī pašvaldība spētu nosegt no saviem ienākumiem, saprotot, ka attīstības izdevumus lielā mērā palīdzēs nosegt valsts vai nu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, vai no kaut kādiem valsts resursiem.

Paredzams, ka dažādu novadu pārstāvjiem būs grūti vienoties par savu pašvaldību apvienošanu. Vai notiks publiskas apspriedes?

Process ir paredzēts trīs daļās. Aprīļa sākumā ministrija sagatavos un laidīs saskaņošanai mūsu redzējumu, kādai jābūt pašvaldību optimālai struktūrai. Valdība apstiprinās viņu maijā un dos mums uzdevumu apspriest šo projektu ar visām pašvaldībām, kuras tas skar. Un jāsaka, ka tas skars gandrīz visas pašvaldības Latvijā. Otrs uzdevums būs  [reformas] apspriešana ar iedzīvotājiem.

Dosim iespēju viņiem izteikt viedokli un rīkosim plašus konsultāciju pasākumus visā Latvijas teritorijā ar tādu nolūku, lai šā gada rudenī mums būtu šīs konsultācijas beigušās.

Esam šajā procesā atvērti. Saprotam, ka ir iespējamas kaut kādas korekcijas mūsu piedāvātajā modelī.

Tas nozīmē, ka iedzīvotāji varēs iesniegt savus priekšlikumus reformai?

Protams, varēs. Arī pašvaldības varēs iesniegt, bet tas nenozīmē, ka mēs visus [priekšlikumus] ņemsim vērā. Viedokļi ļoti atšķiras, pat vienas pašvaldības ietvaros. Beigu beigās lēmums būs jāpieņem valdībai. Šī nebūs brīvprātīga apvienošana, ka visiem ir jāpiekrīt šim procesam. Es esmu pārliecināts, ka faktiski vairākums pašvaldību piekritīs apvienošanas piedāvājumam.

Kā norisinās Inčukalna gudrona dīķu sanācija?

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzis līgumu. Uzņēmums strādā. Informācija, kas manā rīcībā ir [šobrīd], ka viņi iet atbilstoši prognozētajam. Patiesībā nedaudz ātrāk nekā prognozētais apjoms. Šis ir ļoti smags projekts ar smagu vēsturi. Tur ir bijušas vēsturiski problēmas arī no VVD puses ar uzraudzību. Tāpēc ministrija ir pievērsusi īpašu uzmanību šim projektam. Pagaidām viss tiek izpildīts. Es arī runāju ar ministrijas ierēdņiem, kas par šo projektu atbild, un viņi saka, ka viņi būs mierīgi tikai tajā brīdī, kad būs nodota pēdējā atskaite.

Ir jāsaprot vienkārši viena lieta: šī ir vēsturiskā piesārņojuma vieta, tā ir apzināta, viss ir noskaidrots. Un pat brīdī, kad sanācijas darbi būs noslēgti, paies vēl vairāki gadi, kad mēs visu laiku mērīsim situāciju un uzmanīsim, kas tur notiek. Mēs nezinām, kas no augsnes vēl var nākt ārā pēc tam.

Tur ilgus gadu desmitus ir bijis ļoti grūti prognozējams ķīmiskā sastāva ziņā piesārņojums, kuram ir tendence atgriezties pēc tam, kad viss ir iztīrīts. Viss ir tīrs, tukšs un nekā vairs nav. Bet augsnē iekšā tas tomēr dziļumā kaut kur ir.

Tas ir padomju laika Latvijas neprātīgās vides politikas rezultāts. Bet tādi piemēri ir vēl vairāki.