Lielbritānijas parlaments nobalso pret bezvienošanās "Brexit" (6)

Palielinās "Brexit" termiņa pagarinājuma iespēja
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja Foto: Reuters/ScanPix

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

(Papildināta ziņa.)

Pret bezvienošanās "Brexit" balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās. 

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār. Tomēr, kā norāda aģentūra AP, britu parlamenta balsojumam ir politisks, bet ne juridisks spēks. Lai Lielbritānija izstātos ar abpusēju vienošanos par tālākajām attiecībām ar ES, tā tik un tā jāratificē abām pusēm.

Balsojums palielina iespēju, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES notiks vēlāk nekā 29.martā - oficiālajā "Brexit" datumā.

Lai arī britu parlamenta balsojums samazina haotiska bezvienošanās "Brexit" iespēju, tomēr to joprojām nevar pilnībā izslēgt, norāda aģentūra AP.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās "Brexit" noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad "Brexit" atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

ES preses pārstāve pēc balsojuma paziņoja, ka britu likumdevējiem ir jāpieņem "Brexit" vienošanās, lai novērstu nekontrolētas izstāšanās risku, norādot, ka ar nobalsošanu pret bezvienošanās "Brexit" ir par maz.

"Jums ir jāpieņem vienošanās," pavēstīja preses pārstāve. "Mēs esam slēguši vienošanos ar Meju un ES ir gatava to parakstīt."

Tikmēr Mejas valdība jau izvirzījusi jaunus plānus līdz 20.martam rīkot parlamentā trešo balsojumu par "Breksita" vienošanos.

Priekšlikumā, par kuru parlaments balsos ceturtdien, valdība nosaka, ka, ja parlaments līdz šim datumam neapstiprinās vienošanos, tā lūgs ES pagarināt izstāšanās termiņu.

Kā ziņots, britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja "Brexit" vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.

Tā kā bezvienošanās "Brexit" tagad noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par "Brexit" atlikšanu.

Ja Lielbritānijas parlaments izšķirsies par "Brexit" atlikšanu, tam vēl nepieciešama visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana.

ES dalībvalstu līderi par to varētu lemt 21. un 22.maijā Briselē paredzētajā samitā.

Tomēr pat pozitīva lēmuma gadījumā "Brexit" varētu atlikt uz ļoti neilgu laiku, un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers uzsvēris, ka Lielbritānijas izstāšanās no bloka "jāpabeidz" līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas gaidāma maija beigās.

EP deputāti trešdien balsojumā atbalstīja virkni dažādu pasākumu, kas bezvienošanās "Brexit" gadījumā mazinātu negatīvo iespaidu uz iedzīvotāju ikdienu.

EP deputāti atbalstīja priekšlikumu nodrošināt, ka ES pilsoņi Apvienotajā Karalistē un Apvienotās Karalistes pilsoņi ES varēs turpināt saņemt sociālās drošības pabalstus.

Eiropas Parlamentā tika atbalstīti arī pagaidu pasākumi, lai bezvienošanās "Brexit" gadījumā varētu bez pārtraukuma turpināt aviopārvadājumus, kā arī kravu un pasažieru pārvadājumus.

EP deputātu atbalstītie priekšlikumi paredz, ka "Erasmus" studenti vai pasniedzēji no Apvienotās Karalistes un citu ES valstu pilsoņi šajā valstī varēs īstenot paredzētās aktivitātes un ka ES turpina sniegt atbalstu pārrobežu projektiem Īrijā un Ziemeļīrijā.

Ārkārtas pasākumi nedublē dalības ES sniegtās priekšrocības vai pārejas perioda noteikumus. Tie būtu spēkā noteiktu laiku, un tos vienpusēji pieņem ES. Tie stātos spēkā, ja līdzīgus noteikumus pieņemtu arī Apvienotā Karaliste.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu