Pēc gadu ilgušas stīvēšanās, kā pārbaudīt likvidējamās ABLV naudas tīrību, kontrolieri beidzot vienojušies. Taču process savilcis tumšus mākoņus pār banku uzrauga Pētera Putniņa galvu.
“Kādam par šiem lēmumiem būs jāatbild. Gan par tiem, kas tiks pieņemti, gan tiem, kas netiks.”
Bija 2017. gada vēls rudens. Sanāksmē Latvijas banku uzraugā (FKTK) gāja karsti. Valsts trešā lielākā banka ABLV, kuras vārds regulāri figurēja starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos, cīnījās pret sodīšanu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu pret Ziemeļkoreju.
Šo vārdu teicējs bija Ernests Bernis — ABLV vadītājs, akcionārs un smadzeņu centrs vienā personā. Viņš uzskatīja, ka daži regulatora ierēdņi nevar pierādīt nodarījumu, bet nepamatoti cenšas uzspiest sodu. (“Jā, brīžiem sarunas notika emocionālā gaisotnē, to nevar noliegt, taču banka nebija gatava parakstīties par to, ko nebija izdarījusi,” viņš paskaidro Re:Baltica).
Šajā gaisotnē Berņa teikto varēja uztvert kā maskētus draudus. Viņa dusmu iemesls bija prezentācija par bankas iespējamajiem pārkāpumiem, ko galvenais uzraugs tagad atzīst par “nekvalitatīvu un vienkāršotu skatījumu”. ABLV gāja pat tik tālu, ka lūdza Valsts drošības dienestu pārbaudīt, vai ierēdņi speciāli radījuši nepatiesus materiālus, lai pieņemtu bankai nelabvēlīgu lēmumu (abas pārbaudes beidzās ar atteikumu ierosināt kriminālprocesu).