/nginx/o/2019/03/14/11865605t1h791a.jpg)
Pagājušogad, kad Zviedrijā noslēgumam tuvojās līdz šim karstākā vasara, 15 gadus vecā Grēta Tūnberga vienatnē sāka protestēt pret klimata krīzes ignorēšanu, atsakoties iet uz skolu līdz vēlēšanām 9.septembrī. Turpmākajos mēnešos Tūnberga iedvesmoja jauniešus 105 pasaules valstīs, kuri piektdien izies demonstrācijās. Tūnberga uzstājusies ANO klimata samitā un Pasaules ekonomikas forumā Davosā, kā arī nominēta Nobela miera prēmijai.
Sākumā Tūnberga divu nedēļu garumā katru dienu Stokholmā sēdēja uz parlamenta ēkas kāpnēm un dalīja bukletus ar saukli: "Es šeit esmu tāpēc, ka jums, pieaugušajiem, nospļauties par manu nākotni."
"Es rīkojos tāpēc, ka neviens cits to nedara," intervijā "The Guardian" sacīja jauniete, kurai janvārī apritēja 16 gadi. "Tā ir mana morālā atbildība - darīt visu, kas manos spēkos. Es gribu, lai klimata jautājums kļūst par politiķu prioritāti, lai viņi koncentrējas uz klimatu un izturas pret to kā pret krīzi."
Uz pārmetumiem par skolas "bastošanu" viņa norādīja uz somā līdzi paņemtajām mācību grāmatām. "Man ir grāmatas. Bet es arī domāju - ko es palaidīšu garām? Ko es iemācīšos skolā? Fakti vairs neko nenozīmē; politiķi neklausās zinātniekos, tad kāpēc man mācīties?"
Lai arī Zviedrija tiek uzskatīta par vienu no viszaļāk domājošajām valstīm pasaulē, Tūnberga norāda, ka tā neesot vis nekāda "zaļā paradīze", bet gan valsts ar vienu no lielākajiem oglekļa pēdas nospiedumiem pasaulē.
Grētas māte ir zviedru operdziedātāja Malena Ernmane. Meitas aktīvisms pirms vairākiem gadiem izraisīja krīzi ģimenē, un Ernmane, iestājoties pret aviācijas nozares nelabvēlīgo ietekmi uz klimatu, atteicās no starptautiskās karjeras.
"Grēta piespieda mūs mainīt dzīvi," atzīst viņas tēvs Svante. "Es neko daudz nezināju par klimatu. Mēs sākām to pētīt, lasīt grāmatas - arī viņa tās izlasījusi."
Jaunietes protestus ievēroja starptautiskie mediji, un "Fridays for Future" pasākumi izpletušies visā pasaulē, pulcējot tūkstošiem jauniešu un klimata aktīvistu visā pasaulē. Piektdien streiks notiks arī Latvijā.
March 15.
— Greta Thunberg (@GretaThunberg) March 10, 2019
The school strike continues.
957 places in 82 countries and counting...
Everyone is needed.
Everyone is welcome.
Please spread the word!
Find your closest strike or register your own at https://t.co/ROmtFMrj6Y#FridaysForFuture #SchoolsStrike4Climate #ClimateStrike pic.twitter.com/DJfIgkL1eh
Tūnbergas piemēram sekoja jaunieši Lielbritānijā, Austrālijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Polijā un citās valstīs. Skolēni un studenti izgāja demonstrācijās, nosodot politiķu nevēlēšanos cīnīties ar klimata pārmaiņām un pildīt Parīzes klimata līguma mērķus.
Aktīviste pati turpināja streikot katru piektdienu, un viņas regulārajiem protestiem pievienojās arī citi. Taču 15.marta globālais streiks aptvers visus kontinentus un būs lielākais šāda veida pasākums, kas jebkad pieredzēts.
Tūnberga uzstājusies TED konferencē, Pasaules ekonomikas forumā Davosā un ANO klimata samitā.
"Es negribu jūsu cerības. Es negribu, lai esat cerīgi. Es vēlos, lai esat panikā. Gribu, lai katru dienu izjūtat tās pašas bailes, ko es. Un tad es gribu, lai jūs rīkojaties," Davosā sacīja Tūnberga.
Globālā streika priekšvakarā Norvēģijas likumdevēji paziņoja, ka izvirza Tūnbergu prestižajai Nobela Miera prēmijai.
"Mēs esam ierosinājuši Grētu Tūnbergu, jo, ja mēs neko nedarīsim, lai apturētu klimata pārmaiņas, tas būs iemesls kariem, konfliktiem un bēgļiem," ziņu aģentūrai AFP norādīja norvēģu sociālists Fredijs Andrē Ūvstegards.
"Esmu pagodināta un ļoti pateicīga par šo nomināciju," tviterī paziņoja Tūnberga.
Populāra kļuvusi Tūnbergas TED runa, kurā viņa skaidro, kāpēc pagājušā gada augustā sāka protestēt.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)