Naudas atmazgāšanas lieta: ziņojumā atklāti 9 miljardi eiro aizdomīgu darījumu "Swedbank" (16)

Šī gada 20. februārī “SVT Nyheter” un “Uppdrag” atklāja, ka vairāk nekā 50 aizdomīgi “Swedbank” klienti Baltijas valstīs caur banku veikuši naudas atmazgāšanu 5,8 miljardu dolāru apmērā. Šajā gadījumā konstatēta aizdomīga naudas plūsma starp “Swedbank” un “Danske Bank” Baltijas valstu filiālēm.

Šīs ziņas Bonesena noraidīja – viņa medijos ne reizi vien izslēdza iespējamību, ka “Swedbank” varētu būt iesaistīta, kā šī lieta ir nodēvēta – lielākajā naudas atmazgāšanas skandālā pasaulē. Pērn oktobrī viņa Zviedrijas televīzijai sacīja:

“Mēs apkalpojam parastu cilvēku un uzņēmumu bankas kontus. Ir ārkārtīgi svarīgi uzsvērt, ka “Swedbank” nav saistīta ar naudas atmazgāšanu.”

Lai apstiprinātu savu teikto, Bonesena un komunikācijas nodaļas direktors Gabriels Franks Rodo atsaucās uz iekšējo ziņojumu, kurā tika analizētas naudas transakcijas starp “Swedbank” un “Danske Bank” laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam.

Līdz šim “Swedbank” ir atteikusies publicēt ziņojuma secinājumus, lai gan vadība vienmēr uzsvērusi – bankai neesot ko slēpt. Oktobrī Bonesena laikrakstam “Dagens Industri” sacīja, ka “pašlaik mēs esam gājuši cauri visam un secinājām, ka viss ir kārtībā.” Līdzīgi Bonesena atbildēja arī citu mediju žurnālistiem. Aģentūrai TT Bonesena norādīja, ka naudas atmazgāšanas skandāls Baltijā galvenokārt ir Dānijas bankas problēma.

Tomēr televīzijas raidījums “Updrag Granskning” atklāj, ka Bonesenas teiktas nav patiesība. Pretēji “Swedbank” vadības apgalvojumiem ziņojums atklāj, ka tajā tiek runāts par naudas atmazgāšanu ne tikai “Danske Bank”, bet arī pašā “Swedbank”.

SVT žurnālisti vēsta, ka liels daudzums aizdomīgu “Swedbank” klientu veikuši darījumus ar “Danske Bank” kontiem 3,2 miljardu eiro un 6,7 miljardu dolāru apmērā, darījumiem kopsummā sasniedzot 95 miljardus kronu.

Ziņojums datēts ar 2018. gada septembri un atzīmēts kā “konfidenciāls”. Saņēmēju sarakstā norādīta arī “Swedbank” vadītāja Bonesena, kā arī citi augsta līmeņa vadītāji, tomēr tajā lasāms brīdinājums - “neizplatīt bez “Swedbank” vadītājas piekrišanas”.

“Swedbank” galvenais runasvīrs Rodo zviedru žurnālistiem atbildes epastā atspēkoja ziņojuma saturu.

“95 miljardi kronu, uz ko atsaucas SVT raidījums, ir kopējais transakciju apjoms starp “Danske” un “Swedbank” laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam, kas radās, izceļot atsevišķus risku indikatorus. Tādējādi apgalvot, ka visi šie līdzekļi ir iesaistīti naudas atmazgāšanā, nav pareizi. Tomēr banka veic padziļinātu analīzi par 2000 klientu grupu. Šie “Swedbank” klienti ir neliela daļa no 3,3 miljoniem privātpersonām un 300 000 juridiskām personām, kas Baltijas valstīs izmanto mūsu bankas pakalpojumus,” tā Rodo.

Tāpat “Swedbank” norāda, ka Zviedrijas Finanšu inspekcijai ir pieeja slepenajam ziņojumam. SVT raidījuma “Uprdag granskning” žurnālistiem gan neizdevās noskaidrot, vai iekšējo ziņojumu ir saņēmuši visi “Swedbank” valdes locekļi.

Iepriekš vēstīts, ka "Swedbank" Baltijas valstu filiālēs, iespējams, atmazgāti vairāki miljardi eiro. Aizdomīgi pārskaitījumi ir  no firmām, kas figurē gan tā dēvētajā Magņitska lietā, gan “Azerbaidžānas laundromātā”, kurā atmazgāja tās elites nelikumīgi iegūtās bagātības.