:format(webp)/nginx/o/2019/03/15/11867649t1h3f65.jpg)
Masveida apšaudes ar daudziem bojā gājušajiem Jaunzēlandē nav izplatīta parādība. Pirms piektdienas apšaudēm, kad divās mošejās Kraistčērčā tika nogalināti 49 cilvēki un vēl vairāki desmiti guva ievainojumus, nāvējošākā apšaude valstī notika pirms gandrīz 30 gadiem. Toreiz pēc apšaudes Jaunzēlande pastiprināja ieroču aprites noteikumus, un sagaidāms, ka tagad valsts varētu rīkoties tāpat, vēsta ASV raidorganizācija CNN.
Iepriekšējā lielākā apšaude Jaunzēlandē notika 1990.gada 13.novembrī, kad kāds vīrietis pēc strīda ar savu kaimiņu nošāva 13 cilvēkus.
Likums, kas regulē ieroču apriti valstī, pirmo reizi pieņemts 1983.gadā.
Pēc 1990.gada apšaudes šis likums tika grozīts – tajā tika iekļauti ierobežojumi attiecībā uz pusautomātiskiem ieročiem, kas paredzēti militāriem nolūkiem.
Jaunzēlandes ieroču kontroles noteikumi gan joprojām uzskatāmi par visai mēreniem – ieroča iegūšanai ir nepieciešams saņemt licenci, tomēr ieroču īpašniekiem tie nav obligāti jāreģistrē.
Jaunzēlandes varas iestāžu rīcībā nav precīzu datu par to cik legāli un nelegāli iegūtu ieroču varētu būt apritē valstī, tomēr Jaunzēlandes policija lēš, ka kopējais ieroču skaits varētu būt 1,2 miljoni.
Lai legāli iegādātos ieroci Jaunzēlandē, cilvēkam ir jābūt vecākam par 16 gadiem un jāsaņem policijas atļauja.
Ieročus ļoti bieži nenēsā arī paši Jaunzēlandes policisti.
Saskaņā ar 2017.gadā veiktās Jaunzēlandes Policijas asociācijas aptaujas rezultātiem policistu apbruņošanu atbalstīja 66% valsts policistu.
Šis īpatsvars ir krietni augstāks par 2008.gada aptaujā reģistrētajiem 48%.
Jaunzēlandē ir arī zems slepkavību līmenis. Saskaņā ar pēdējiem oficiālajiem datiem par 2017.gadu Jaunzēlandē reģistrētas vien 35 slepkavības – tas ir mazāk nekā 15.marta apšaudēs.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)