Šengenas vīza par 80 eiro jeb kas traucē Minskai un Briselei panākt vienošanos vīzu jomā (2)

Baltkrievijas iedzīvotāji ir līderi saņemto Šengenas vīzu jomā – baltkrieviem ir visvairāk izsniegtu vīzu uz 100 tūkstošiem cilvēku, kā arī mazākais atteikumu procents. Tomēr, ņemot vērā jauno Eiropas Savienības vīzu politiku, kas stāsies spēkā ne ātrāk par rudeni, vīzu izmaksas kļūs dārgākas.

Sagaidāms, ka baltkrieviem par vīzas saņemšanu būs jāmaksā 80 eiro līdzšinējo 60 eiro vietā. Tomēr pastāv iespēja, ka abas puses vienosies par vīzu režīma vienkāršošanu.

Ja vienošanos par vīzu režīma vienkāršošanu izdosies panākt, tad Baltkrievijas iedzīvotājiem maksa par Šengenas vīzu maksās 35 eiro. Tieši tik jau maksā Azerbaidžānas, Armēnijas un Krievijas pilsoņi.

Oficiāls dialogs par vīzu režīma liberalizāciju starp Minsku un Briseli notiek kopš 2014. gada. Pagājušajā gadā izskanēja ziņas, ka sarunas ir noslēguma fāzē, taču konkrēta vienošanās nav parakstīta.

Tikām 20. februārī Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par izmaiņām vīzu politikā. Kā vēstīts Eiropas Komisijas mājaslapā, jaunie vīzu politikas noteikumi paredz, ka tā kļūs daudz elastīgāka. Tagad baltkrievi varēs iesniegt iesniegumu par braucienu sešus mēnešus pirms tā, savukārt bērni un pusaudži no 6 līdz 18 gadiem no vīzu maksas var tikt atbrīvoti vispār.

Tāpat ceļotāji ar pozitīvu vīzu vēsturi varēs cerēt uz cita veida, arī ilgtermiņa vīzām, taču galvenās izmaiņas skar vīzu cenu – tās kļūs dārgākas.

Jaunie noteikumi skars aptuveni 100 valstis, kurām ir standarta vīzu līgums ar Eiropas Savienību. Izmaiņas neskars valstis, kam ir bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību. To vidū ir virkne Latīņamerikas valstu, tāpat arī Gruzija un Ukraina. Vienošanās par vienkāršotu vīzu režīmu ir noslēgta ar Krieviju, Azerbaidžānu un Armēniju.

Tomēr Baltkrievijai vēl ir laiks panākt vienošanos par vīzu režīma vienkāršošanu – par tiem vēl jābalso Eiropas Parlamentā, pēc tam Eiropas Padomei kopā ar parlamentu jāpieņem rīkojums, kas ļaus noteikumiem stāties spēkā pēc sešiem mēnešiem.

Gan Brisele, gan Minska joprojām uzsver, ka pārrunas par vīzu režīma vienkāršošanu atrodas noslēguma stadijā. Baltkrievijas Ārlietu ministrija pērn paziņoja, ka ir panākti abām pusēm izdevīgi nosacījumi, taču par tiem plašāk runāts netika.

Eiropas Savienības pārstāve Baltkrievijā Andrea Viktorina sacīja, ka vīzu režīma vienkāršošanā atlicis spert vēl pēdējo soli. Viņa pauda cerību, ka Minska un Brisele to paspēs jau tuvāko mēnešu laikā.

Galvenais šķērslis, kas pagaidām liedz noslēgt vienošanos starp Minsku un Briseli, ir Polijas prasība palielināt konsulāro darbinieku skaitu Baltkrievijā. Polijas vēstnieks Baltkrievijā Arturs Mihaļskis uzskata, ka vīzu cenu kritums radīs pieteikumu skaita pieaugumu, tādēļ Polijai būs nepieciešami papildspēki konsulārā dienesta darbā.

“Mēs domājām, ka ar baltkrievu kolēģiem radīsim kopēju izpratni, taču negaidīti radās problēmas,” sacīja Mihaļskis.

Eiropas Transformācijas centra direktors, politologs Andrejs Jegorovs neuzskata šo jautājumu par principiālu. Arī Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs norādīja, ka “Polijas prasībā nav nekā ārkārtēja – abas puses varētu panākt kompromisu, taču ir dažādas citas nianses”.

Viena no šādām niansēm varētu būt vienošanās panākšana par atpakaļuzņemšanu, biometriskajām pasēm diplomātiem un vienošanās iesaldēšana jaunu Eiropas Savienības sankciju gadījumā.

Jegorovs norāda, ka tie ir tikai minējumi, jo gan Minska, gan Brisele par sarunām izvēlas klusēt un nesniegt detalizētu informāciju.

Eiropas Komisija norādīja, ka sarunu piektajā kārtā, kas notika pērn oktobrī Baltkrievija un Eiropas Savienība panāca vienošanos par pamatjautājumiem, tomēr pašlaik vēl ir jāatrisina dažādi tehniski jautājumi, kā arī jāsāk citas procedūras, lai jauno vienošanos varētu pieņemt arī dzīvē.