/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2019/03/16/11870173t1h2be3.jpg)
Četru gadu laikā ievērojami sarukusi Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība, ka Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju būtu jāpaplašina, secināts pētījumā "Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls".
Sarucis Baltijas iedzīvotāju atbalsts pret Krieviju vērsto ES sankciju paplašināšanai (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šā gada janvārī, izmantojot tiešās intervijas, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciālu. Aptauja tika veikta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka Mārtiņa Kaprāna vadībā, sadarbojoties vadošajām Baltijas valstu socioloģisko pētījumu kompānijām.
2015.gadā uz jautājumu, vai šī brīža ES sankcijām pret Krieviju vajadzētu tikt paplašinātām, apstiprinoši atbildēja 30,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet šogad - 14,7%. Igaunijā uz šo pašu jautājumu pirms četriem gadiem apstiprinoši atbildēja 44,3% respondentu, bet šogad - 24,7%, savukārt Lietuvā 2015.gadā sankciju paplašināšanu atbalstīja 54,4%, bet šogad - 22,4% respondentu.
To, ka sankcijas būtu jāuztur esošajā apmērā, 2016.gadā pauda 25,4% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju, 18,1% Igaunijas iedzīvotāju un 17,7% Latvijas iedzīvotāju. Šogad to, ka sankcijas pret Krieviju būtu jāuztur esošajā apmērā, uzskata 41,9% Lietuvas iedzīvotāju, 30,8% Igaunijas iedzīvotāju un 26,6% Latvijas iedzīvotāju.
Salīdzinot ar 2016.gadu, Latvijā un Igaunijā sarucis to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka tā brīža ES sankcijas pret Krieviju būtu jāmīkstina. Tikmēr Lietuvā šādu iedzīvotāju skaits ir pieaudzis. Latvijā 2016.gadā 43,3% iedzīvotāju uzskatīja, ka tā brīža sankcijas pret Krieviju ir jāmīkstina, Igaunijā - 28,7%, bet Lietuvā - 11,2%. Šobrīd 32,4% aptaujāto Latvijā ir par esošo sankciju mīkstināšanu, Igaunijā - 27,2%, bet Lietuvā - 14,5%.
26,3% Latvijas respondentu šogad bija grūti atbildēt uz šo jautājumu vai atbildi tie nesniedza vispār. Lietuvā šādu iedzīvotāju skaits bija 21,2%, bet Igaunijā - 17,2%. Pirms trīs gadiem tādu cilvēku skaits, kam bija grūti atbildēt uz šo jautājumu vai kuri nesniedza atbildi, Latvijā bija 8,1%, Igaunijā - 8,9%, bet Lietuvā - 9%.
Pētījumā arī secināts - apgalvojumam, ka NATO nostiprināšanās Baltijas valstīs rada apdraudējumu Krievijai, visbiežāk jeb 45,3% gadījumu piekrīt Lietuvas iedzīvotāji, kam seko Latvijas iedzīvotāji ar 32,7% un Igaunijas iedzīvotāji ar 31,1%. Baltijas valstīs kopumā tam piekrīt 8,3% aptaujāto, drīzāk piekrīt - 28%. Latvijā tam pilnīgi piekrīt 8,2% aptaujāto, bet drīzāk piekrīt 24,5%. Lietuvā tam pilnīgi piekrīt 5,9% aptaujāto, bet drīzāk piekrīt - 39,4%. Tikmēr Igaunijā apgalvojumam piekrīt 10,9% aptaujāto, bet drīzāk piekrīt - 20,2%.
Apgalvojumam, ka NATO nostiprināšanās Baltijas valstīs rada apdraudējumu Krievijai, drīzāk nepiekrīt 27,6% Baltijas valstu iedzīvotāji, bet pilnīgi nepiekrīt - 21,4%. Latvijā tam drīzāk nepiekrīt 31,8% aptaujāto, bet pilnīgi nepiekrīt - 19,9%. Savukārt Lietuvā apgalvojumam drīzāk nepiekrīt 29,1% aptaujāto, bet pilnīgi nepiekrīt - 9,8%. Tikmēr Igaunijā tam drīzāk nepiekrīt 21,9% respondentu, bet pilnīgi nepiekrīt - 34,4%.
Pētījumā apkopoti dati no 3031 tiešās intervijas ar respondentiem vecumā no 18 gadiem.