Saprotams, ka homoseksuālu cilvēku laulības lielākā daļa sabiedrības uztver teju kā personisku apvainojumu vai pliķi sejā, bet kaislīgākos kliedzējus lūgšu atbildēt uz jautājumu – kas tieši mainītos, ja Latvijā gejiem atļautu salaulāties? Kaut kā maģiski heteroseksuālu un tikumisku ģimeņu bērniem pieliptu homoseksuālisms? Uzticami ģimenes cilvēki sāktu šķirties un steigtu salaulāties ar saviem čomiem?
Šādiem jautājumiem parasti seko: “BULDUR, BULDUR, BULDUR, bet laulība ir svēta savienība starp vīrieti un sievieti, TO NEDRĪKST MAINĪT!” Latvijas kontekstā kaut kā mainīšana principā nozīmētu precīzi piecu vārdu (“savienību starp vīrieti un sievieti”) izņemšanu no Satversmes un necilas izmaiņas Civillikumā. Tiem, kas kliegs, ka Satversmi nedrīkst mainīt, varu pastāstīt, ka grozījumi tajā veikti jau 15 reizes. Ironiskā kārtā, pirms Vaira Vīķe-Freiberga 2006. gadā parakstīja Satversmes grozījumus, kuros precizēts, ka “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti”, šis punkts skanēja šādi: “110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”
Respektīvi – ja Satversmi tik ļoti nedrīkst mainīt, kā uz to uzstāj cilvēki, kurus pastiprināti interesē citu seksuālā dzīve un izvēles, tad to nedrīkstēja darīt arī 2006. gadā, līdz kuram, vismaz tīri no Satversmes skatpunkta – geju laulības Latvijā nebija liegtas (shoutout visiem liberālajiem Vairas faniem, hehe).