Pieci gadi pēc okupācijas: Kas mainījies Krimā un kādu cenu samaksājusi Krievija? (41)

Aprēķinot reģionālo iekšzemes kopproduktu (IKP) vērojamas pat pozitīvas izmaiņas – tas ir nedaudz pakāpies, tomēr Krima joprojām ir viens no nabadzīgākajiem reģioniem, ja salīdzina ar citām Krievijas pašvaldībām.

Liela nozīme Krimas IKP rādītāju uzlabošanā ir Krievijas federālās mērķa programmas īstenošana reģiona attīstīšanai. Tā pagarināta līdz 2022. gadam, kad Krievijas finansējumu saņems vairāk nekā 800 objektu.

Krievijas investīcijas un dotācijas Krimā ļāvušas augt arī vidējam ienākumu līmenim - tas 2017. gadā audzis par vairāk nekā sešiem procentiem. Tomēr jāņem vērā, ka ienākumu un iztikas minimuma attiecība pērn bijusi ievērojami zemāka nekā citos Krievijas reģionos. Piemēram, Krimā vidēji ienākumi bija 2,3 reizes lielāki nekā iztikas minimums, taču citur Krievijā ienākumi minimumu pārsniedz pat trīs reizes.

Tāpat aplēsts, ka Krimā un Sevastopolē ir viens no zemākajiem parādu slogiem starp Krievijas reģioniem. Tomēr tas skaidrojams ar to, ka pussalā sankciju dēļ ir ievērojami apgrūtināta banku darbība – tur faktiski darbojas tikai Krievijas bankas, bet jaunām kredītiestādēm ir faktiski neiespējami sākt darbību.

2018. gadā Krievija nodrošināja Krimai dotācijas 585 miljonu eiro apmērā, bet kopš okupācijas Krima saņēmusi 1,6 miljardus eiro lielus pārskaitījumus no Krievijas. Pateicoties šādam atbalstam, Krimai izdodas saglabāt bezdeficīta reģionālo budžetu, kā arī sasniegt pozitīvus ekonomiskos rādītājus. Bez šāda atbalsta situācija būtu ļoti smaga. 

Krimā pēc okupācijas novērota iedzīvotāju skaita dabiska samazināšanās. 2018. gadā pussalas iedzīvotāju skaits samazinājās par 7,6 tūkstošiem cilvēku. Tomēr reģionā fiksēts augsts migrācijas līmenis no citām Krievijas pašvaldībām – pērn pussalā ieradušies gandrīz pieci tūkstoši cilvēku, kas lielākoties ir mazkvalificēta darba darītāji.

Vēl Krimā ir augsts mirstības līmenis, bet vidējais iedzīvotāju vecums palielinās. Arī bērnu dzimstība ir ievērojami samazinājusies.

Krimā 2019. gada sākumā reģistrēti kopumā 44 tūkstoši uzņēmumu, taču to darbība ir ļoti atkarīga no sezonas. Pirms vasaras sezonas Krimā pēdējos gados tiek atvērti daudzi jauni uzņēmumi, kas jau pēc dažiem mēnešiem – rudenī, savu darbību izbeidz.

2014. gadā pēc Krimas okupācijas tūristu skaits pussalā nokrita par gandrīz 40%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

2015. gadā Krimu apmeklēja vairāk nekā četri miljoni tūristu – tas saistāms ar rubļa vērtības samazināšanos, kā arī ar aviosatiksmes slēgšanu no Krievijas uz Turciju un Ēģipti, kas ir ļoti iecienīti galamērķi krievu tūristu vidū. Pagājušajā gadā tūristu skaita pieaugumu veicinājusi Krimas tilta pār Kerčas šaurumu, kā arī jauna termināļa atklāšana Simferopoles lidostā.

Cik daudz samaksājusi Krievija par Krimas okupāciju?

Aģentūra “Bloomberg” raksta, ka Krievijas ekonomika piecu gadu laikā pēc Krimas okupācijas zaudējusi vairāk nekā 10% jeb 150 miljardus dolāru (132 miljardus eiro). “Bloomberg” analītiķi norāda, ka Krievijas ekonomika līdzekļus zaudējusi, jo kritusies naftas cena, tāpat jāņem vērā lielās dotācijas Krimas pussalai, kā arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas.

Lielāko daļu no šiem 150 miljardiem dolāru Krievija samaksājusi ASV un Eiropas Savienības noteikto sankciju dēļ. Sankcijas katru gadu kļuvušas arvien nopietnākas, jo pret Krieviju ieviesti dažādi jauni ierobežojumi.

Tiek norādīts, ka “sankcijas pret Krieviju netiks tik drīz atceltas, jo viens no priekšnosacījumiem to atcelšanai ir Krimas atdošana Ukrainai”. Tāpat pret Krieviju noteiktas sankcijas tās agresīvās ārpolitikas seku – konflikta Sīrijā, iejaukšanās prezidenta vēlēšanās ASV dēļ.

Paredzams, ka tuvākajā nākotnē Krievijai par savu ārpolitiku būs jāmaksā vēl lielāka maksa. Kopš 2014. gada sankcijas ir noteiktas pret vairāk nekā 700 Krievijas uzņēmumiem un privātpersonām. Paredzams, ka šogad šis saraksts tiks papildināts ar vēl vairāk cilvēkiem un kompānijām.

Pēc “Bloomberg” aprēķiniem, pēc Krimas okupācijas Krievijas iedzīvotāju vidējie ienākumi nokritušies līdz 30 tūkstošu rubļu (aptuveni 400 eiro). Papildus ar naftas cenu kritumu, tas radījis recesiju Krievijas ekonomikā.

Aģentūra atgādina, ka 2017. gada sākumā Krievijas elitē un sabiedrībā valdīja zināms pacēlums, jo pastāvēja cerība, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atcels pret Krieviju noteiktās sankcijas. Tomēr tā nenotika, un investīciju apjoms Krievijā turpināja samazināties.

16. martā Eiropas Savienība, kā arī Kanāda un ASV paplašināja sankciju sarakstus Kerčas incidenta dēļ. Brisele noteica sankcijas pret astoņiem cilvēkiem, bet Vašingtona – pret sešām privātpersonām un astoņām organizācijām. Otava melnajā sarakstā ievietoja 114 personas un 15 Krievijas uzņēmumus.

Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs norādīja, ka Krievija “ir sagatavojusies jaunām sankcijām, kas neatstās būtisku iespaidu uz valsts ekonomiku”. Tāpat Krievijā tiek izskatīti veidi, kā atbildēt uz sankcijām.