LU Filozofijas un socioloģijas institūta jaunākais pētījums piecus gadus pēc Krimas okupācijas liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotājos ir samazinājusies militāra apdraudējuma izjūta no Krievijas. Rodas jautājumi – kāpēc un ko varam secināt?
15. martā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts publicēja pētījumu «Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls», kura ietvaros tika veikta sabiedriskās domas aptauja par Baltijas sabiedrību attieksmi pret ģeopolitisko ainu reģionā. Aptaujas rezultātos ir novērojama interesanta tendence. Neskatoties uz Krievijas ieroču žvadzināšanu Baltijas pierobežā, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan arī Igaunijā arvien mazāk cilvēku Krieviju uztver kā militāru apdraudējumu. Vienlaikus ir arī redzams, ka cilvēki nav noskaņoti par labu sankciju mīkstināšanai pret Krieviju.
Piemēram, Latvijā 2015. gadā 29,5% aptaujāto uzskatīja, ka Krievija drīzāk rada tai militārus draudus, bet 2019. gadā tie ir jau 26,1%. Turklāt par 2,8 procentpunktiem ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri stingri uzskata, ka Krievija ir militārs drauds. Vienlaikus ir vairāk kļuvis to, kuri uzskata, ka Maskavas ārpolitika draudus drīzāk nerada. Nedaudz gan samazinājies to skaits, kuri domā, ka draudu no Kremļa puses nav vispār, liecina portālā lsm.lv publicētie aptaujas rezultāti. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī tradicionāli pret Krieviju asākajā no Baltijas valstīm – Lietuvā un arī visziemeļnieciskāk noskaņotajā Igaunijā.