Tuvāko divu gadu laikā 42% emigrantu apsver iespēju atgriezties Latvijā (2)

Biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs Jānis Kreilis šodien, prezentējot aptaujas rezultātu, pastāstīja, ka divu gadu laikā noteikti atgriezties plāno 17%, savukārt 25% aptaujāto pieļauj iespēju atgriezties. Visticamāk vai noteikti neatgrieztos 46% aptaujāto. Savukārt par tuvāko septiņu gadu nākotni 41% aptaujāto vēl nezina, bet 32% noteikti vai visdrīzāk savu nākotni saista ar Latviju.

Kreilis stāstīja, ka pārsvarā tie, kas apsver iespēju atgriezties Latvijā, ir jaunieši 20-28 gadu vecumā, kas ieguvuši bakalaura grādu un pašreiz mītnes zemē ir mazo (līdz 1500 eiro) vai vidēji lielo algu (2000-3000 eiro) saņēmēji.

Kreilis pastāstīja, ka atgriešanos vairāk apsver vīrieši. Tuvāko divu gadu laikā atgriezties varētu vīrieši vecumā no 20-35, bet septiņu gadu laikā vecumā 20-28 un 45-62. Tie pārsvarā ir latvieši ar bakalaura grādu, bez bērniem un mazo algu pelnītāji. Aptaujātie, kuri visticamāk neatgriezīsies Latvijā, visbiežāk ir sievietes. Tuvāko divu gadu laikā neplāno atgriezties sieviete 35-62 gadu vecumā, ar bērniem. Tās visbiežāk ir cittautietes, kas mītnes zemē saņem lielo vai vidēji mazo algu.

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis stāstīja, ka aptaujātajiem tika prasīts, vai viņuprāt dzīves situācija Latvijā mainās. 39% aptaujāto uzskata, ka situācija Latvijā kļūst labāka, 32% - ka tā ir nemainīga, bet 29% - ka situācija kļūst sliktāka. Tomēr, vērtējot Latvijas pašreizējo situāciju, labu vai ļoti labu novērtējumu sniedz reti kurš aizbraucējs, biežāk situāciju novērtējot kā viduvēju vai drīzāk sliktu. Aizbraucēju vērtējums Latvijai ir 3,47 no septiņiem punktiem.

Kā liecina aptauja, ārzemēs dzīvojošajiem pārsvarā ir sliktāks priekšstats par situāciju Latvijā, nekā tā realitātē ir, skaidroja Bērziņš. Piemēram, aizbraucēji uzskata, ka Rīgā vidējā alga ir 727 eiro pēc nodokļu nomaksas, lai gan realitātē tā ir 803 eiro. Savukārt priekšstats par bezdarbu, salīdzināts ar realitāti, atšķiras pat vairākas reizes. Aizbraucēji uzskata, ka Rīgā bezdarbs ir 13,7%, lai gan patiesībā tie ir 3,9%, bet par Latgali aptaujātie uzskata, ka bezdarbs varētu būt 29,5%, nevis 14,7%, kā tas ir patiesībā.

Vairumā gadījumu aptaujātie, salīdzinot savu mītnes zemi ar Latviju, uzskata, ka Latvijā dzīves situācija ir sliktāka. Piemēram, kā Latvijas priekšrocības tiek minētas bērnudārza izmaksas un dzīvesvietas izmaksas, savukārt bērnudārzu un skolu pieejamība, augstākās izglītības kvalitāte, valsts un pārvaldes iestāžu attieksme, sabiedrības attieksme un citi faktori tiek vērtēti augstāk mītnes zemē.

Kā Latvijas priekšrocības augstāk atalgotie vērtē dzīves izmaksas, savukārt zemāk atalgotie - skolu izmaksas, skolu pieejamību, darba kultūru un augstākās izglītības pieejamību. Savukārt aptaujātie, kuriem ir bērni, kā priekšrocību norādījuši bērnudārza izmaksas, bet tie, kuriem nav bērnu, - izaugsmes iespējas Latvijā, dzīves izmaksas un dzīvesvietas atrašanu.

Pret Latviju vislabvēlīgāk noskaņoti ir 20-35 gadus vecie aizbraucēji, kuri būtiskus trūkumus Latvijā nesaskata, savukārt 45-62 gadus vecie aptaujātie ir viskritiskāk noskaņoti un uzskata, ka Latvijas trūkumi ir saistīti ar nodokļiem, veselības aprūpi, darba atrašanu un sociālajiem pabalstiem.

No aptaujātajiem 40% atzina, ka vēlētos sākt uzņēmējdarbību vai veidot savu praksi, savukārt vēl 29% šādu iespēju apsvērtu.

Aptaujātie visbiežāk atbildējuši, ka viņiem atgriezties palīdzētu nodarbinātības iespējas ar atbilstošu atalgojumu, atbalsta programmas uzņēmējdarbības un personiskā biznesa uzsākšanā, kā arī informācija par nodarbinātības iespējām. Savukārt 19% norādījuši, ka viņiem nekas nepalīdzētu atgriezties.

Aptauju 2018.gada nogalē veica "Altum" sadarbībā ar biedrību "Par pasaules pieredzi Latvijā" un "YourMove", aptaujājot vairāk nekā 350 no Latvijas aizbraukušos iedzīvotājus.