Latvijas darba tirgū jūtams siltums, kurā pastāv arī pārkaršanas risks (25)

Pagājušajā gadā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka vidējā alga “uz papīra” pārsniegusi 1000 eiro robežu. Ar pašreizējiem izaugsmes tempiem jau nākamgad vidējā darba alga varētu sasniegt 1128 eiro pirms nodokļu nomaksas, lēš Finanšu ministrija.

Fiskālās disciplīnas padomes pārstāve Dace Kalsone portālam TVNET norāda, ka pašreizējā situācija darba tirgū liecina par siltumu, taču pastāv pārkaršanas riski.

“Siltuma karte pašlaik liecina, ka pagaidām situācija nav spiedīga, bet protams, ka pastāv atsevišķi riski. Darba tirgū ir vērojami gana interesanti rādītāji, jo nodarbinātības līmenis ir ļoti augsts – darba tirgū līdzdarbojas 70% cilvēku, kas ir augsts rādītājs. Parasti tie ir zemāki. Tāpat arī bezdarbs ir nonācis vēsturiski ļoti zemā līmenī, mums ir daudz brīvo darba vietu. To var vērtēt dažādi – tas nav slikti, taču tas arī rada šo “darba tirgus” siltumu,” norāda Kalsone.

Viņa uzsver, ka pašreiz nevar runāt par iespējami jaunu krīzi, lai arī ir atsevišķas tendences, kādas bija vērojamas 2006.-2007. gadā. Kalsone gan atgādina, ka ekonomika ir cikliska, un pēc katras ekonomikas augšupejas ir iespējams arī kritums.

“Mums jāiemācās redzēt to, ka ekonomika ir cikliska. Ir labi laiki, taču tajos jādomā ir par grūtāku periodu. Par krīzi pašlaik nevar runāt, taču jārūpējas, lai valstij un iedzīvotājiem būtu kāda rezerve. Latvijas iedzīvotāji negatavojas grūtākiem laikiem, un tas nav īpaši labi,” pauž Kalsone.

Līdzīgu viedokli savā ekonomikas analīzē pauž arī Latvijas bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, kurš uzsver, ka jau pašlaik tiek ielikti pamati sabremzējumam nākotnē.

“Dati par ekonomikas izaugsmi turpina iepriecināt: iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums aizvadītajā gadā ar 5% izaugsmes tempu ievērojami pārspēja sākotnējās prognozes, algu pieaugums pērn bijis straujākais pēckrīzes periodā, bezdarba līmenis turpina samazināties jau devīto gadu pēc kārtas.

Tomēr tieši šajā brīdī, kad šķiet, ka viss ir brīnišķīgi, tiek ielikti pamati izaugsmes sabremzējumam nākotnē,” norāda Bitāns.

Viņš pievērš uzmanību faktam, ka darba ražīgums jau ievērojamu laika posmu atpaliek no algu pieauguma. Šāda situācija nevar turpināties ilgstoši, jo laika gaitā mazinās vai nu uzņēmumu rentabilitāte, vai arī uzņēmumu konkurētspēja globālajos tirgos. Tas, savukārt, bremzē eksportu un tautsaimniecības izaugsmi kopumā.

Tāpat ekonomists atgādina, ka Latvijas izaugsme lielā mērā ir saistīta ar visas Eiropas kopējās izaugsmes tempiem.

“Vēsturiski gandrīz vienmēr, bremzējoties izaugsmei Eiropā, arī Latvijā ekonomiskās aktivitātes pieauguma tempi ir mazinājušies. Tāpēc šobrīd novērojamā Eiropas ekonomikas atdzišana, visticamāk, atstās sekas arī Latvijā. Turklāt arī tuvākās nākotnes perspektīvas Eiropā nav sevišķi labvēlīgas: saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas prognozēm, šogad eiro zonas izaugsme var sasniegt tikai 1,1%, iepriekš prognozēto 1,7% vietā,” norāda Bitāns.

Ekonomists secina, ka šādos apstākļos būtu nepieredzēts gadījums, ja Latvijai izdotos šogad un nākamajos gados saglabāt pašreiz sasniegtos 5% izaugsmes tempus.

Bitāns uzsver, ka pašlaik objektīva pamata dziļai ekonomiskai krīzei Latvijā nav, taču iedzīvotājiem jācenšas veidot lielākus “drošības spilvenus” - censties vairāk uzkrāt. Latvijā joprojām no katra nopelnītā eiro iedzīvotāji un uzņēmumi uzkrāj mazāk, bet tērē vairāk nekā vidēji Eiropā. Tādējādi "drošības spilvens", kas palīdzētu sekmīgāk pārvarēt zemākas ekonomiskās izaugsmes posmu, Latvijā ir krietni mazāks.

“Nav pamatots apgalvojums, ka mājsaimniecības Latvijā nevar uzkrāt, jo ienākumu līmenis ir zemāks nekā citur Eiropā – pat iedzīvotāji ar augstākajiem ienākumiem Latvijā uzkrāj salīdzinoši mazāk nekā iedzīvotāji ar zemāko ienākumu līmeni Eiropā.

Acīmredzot, šādai vieglprātīgai attieksmei pret uzkrājumu veidošanu nav tiešas saistības ar iedzīvotāju ienākumu līmeni, bet drīzāk – lielas sabiedrības daļas vēlmi dzīvot "šeit un tagad", sevišķi nedomājot par nākotni,” raksta Bitāns.

Eksperti norāda, ka Latvijas ekonomika saskaras arī ar citiem riska fakotiem, it īpaši ārējie faktori. Latvijai jāņem vērā vājāki rezultāti ārējā tirdzniecībā un zemāks ārējais pieprasījums. Tāpat savu ietekmi uz Latvijas ekonomiku var atstāt arī nenoteiktība ar “Brexit”. Nepatīkamas sekas var radīt arī nespēja panākt pietiekamu progresu “Moneyval” rekomendāciju izpildē.

Ekonomisti norāda, ka Latvijas valdībai un iedzīvotājiem jādomā par “drošības spilvena” veidošanu – pašlaik joprojām “Latvija dzīvo uz parāda”, par ko liecina budžeta deficīts. Abām pārējām Baltijas valstīm, Lietuvai un Igaunijai budžeta deficīta nav – ir neliels pārpalikums, attiecīgi 0,4% un 0,5% apmērā.