Latviešu jaunuzņēmums ar inovatīvu lūzumu ārstēšanas metodi cenšas iekarot starptautisko tirgu

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Tehnoloģiju attīstība mūsdienās ļauj paveikt teju neiespējamo faktiski visās dzīves jomās. Viena no jomām ir medicīna, kur ar tehnoloģisko inovāciju palīdzību ir iespējams palīdzēt cilvēkiem ar dažādām kaitēm un traumām. Starptautisku uzmanību izpelnījies latviešu uzņēmums “CastPrint”, kas ar 3D drukas palīdzību vēlas mainīt veidu, kā ārstēt kaulu lūzumus.

Jauno uzņēmēju medijs “Sifted” vēsta par “CastPrint” komandu, kas ir gatavi mainīt veidu, kā palīdzēt cilvēkiem ar kaulu lūzumiem. Uzņēmuma dibinātājs ir jaunais uzņēmējs Sigvards Krongorns, kurš norāda uz to, ka tradicionālās metodes ir novecojušas.

“Tradicionālā lūzumu ārstēšanas metode ar ģipsi ir smaga un neērta. Mēs vēlamies izmantot 3D printera tehnoloģijas, lai to mainītu,” saka Krongorns.

“CastPrint” ar trīsdimensiju printeri var izdrukāt personalizētus un vieglus fiksācijas līdzekļus, kuru laikā cilvēkam ar kaulu lūzumiem netiek sagādāts diskomforts. Tāpat šie līdzekļi ļauj pacientiem rehabilitācijas vingrinājumus sākt ātrāk.

Tas savukārt ļauj samazināt rehabilitācijas laiku un ietaupīt naudu. Viens “CastPrint” izdrukātais fiksācijas līdzeklis maksā ap 100 eiro, savukārt saīsinātais atlabšanas laiks rada ietaupījumu uz fizioterapijas nodarbību rēķina.

“CastPrint” līdzdibinātājs Jānis Oliņš, kurš arī agrāk ir strādājis kopā ar Krongornu, atminas laiku, kad pašam bija lauzta roka.

“Man bija nepieciešamas astoņas nodarbības ar fizioterapeitu, kas katra maksāja 30 eiro. Terapeite man teica: ja es būtu varējis sākt rehabilitāciju par dažām nedēļām ātrāk, tad būtu bijušas nepieciešamas tikai divas vai trīs nodarbības,” atminas Oliņš.

Ņemot vērā, ka fizioterapeita pakalpojumi Latvijā vidēji maksā 20-40 eiro par nodarbību, abiem draugiem bija skaidrs, kādu tirgus nišu iekarot ar savu biznesa ideju. Paredzams, ka ap 2024. gadu 3D drukas tehnoloģiju tirgus medicīnā sasniegs vairāk nekā viena miljarda eiro vērtību.

Krongorns un Oliņš atvēra “CastPrint” 2017. gadā, un viņi konsultējās ar vairāk nekā 20 ārstiem. Šajā pašā gadā jaunuzņēmums ieguva 20 tūkstošu eiro vērtu finansējumu no biznesa akseleratora “Startup Wise Guys”, un jau dažu mēnešu laikā jaunos līdzekļus “uz savas ādas” varēja pārbaudīt arī pacienti.

Pērn latviešu uzņēmumam izdevās piesaistīt vairāk nekā 100 jaunu klientu. No tiem daudzi devās atvaļinājumos un izmantoja iespēju arī atpūsties ūdenī, kas ar ģipsi nebūtu iespējams.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Kompānijas pakalpojumus iesaka izmantot uzņēmuma konsultanti, tomēr “CastPrint” ir izdevies iekarot savu vietu tirgū. Tam ir noslēgti sadarbības līgumi ar septiņām privātajām klīnikām Latvijā, tāpat par uzņēmuma piedāvājumu interesējas daudzi pacienti.

“CastPrint” ir sadarbība ar Bērnu slimnīcas speciālistiem. Vairāku pacientu vecāki, kuri ir dzirdējuši par uzņēmumu, interesējas par iespēju tikt pie “CastPrint” drukātajiem līdzekļiem.

Tomēr, kā jau ikvienam uzņēmumam, sākumā ne viss izskatījās tik rožaini, kā varētu šķist. Viens no galvenajiem izaicinājumiem jaunajiem uzņēmējiem bija atrast pietiekamu tehnoloģisko nodrošinājumu, kas varētu palīdzēt ar 3D druku.

“Latvijā nav diez cik daudz 3D dizaineru, un tie, kuri ir, labprātāk nodarbojas ar mākslu,” skaidro Oliņš.

Viņš norāda, ka jaunuzņēmumam ļoti paveicās, kad viņi satika arhitektu Matiju Babri, kurš palīdzēja ar svarīgu kontaktu izveidošanu. Babris ieteica izmantot “Structure Sensor” skenēšanas tehnoloģiju, ko šodien 3D modeļu izveidei un mērogošanai izmanto “CastPrint”.

Tomēr šobrīd uzņēmums saskaras ar dīvainu šķērsli – saprast, kas “CastPrint” ir pasaules un Eiropas tirgū.

“No regulējumu viedokļa, Eiropā nevar saprast, kas mēs īsti esam. Mēs atbilstam vairākām kategorijām, tajā pašā laikā neatbilstot nevienai.

Mūsu produktu var uzlūkot kā pirmās klases medicīnas produktu, kas ražots pēc konkrēta parauga, tomēr to var klasificēt kā ārstēšanas metodi vai kā pakalpojumu. Regulējumu kategorijas pieprasa atšķirīgus attīstības soļus.

Mums jāsaprot, kas ir tie īstie soļi, lai varam turpināt izaugsmi. Ja mēs paši nebūsim droši par to, kas esam, tad arī ārsti būs mazāk droši, jo viņi nevēlēsies riskēt,” pauž Oliņš.

“CastPrint” šobrīd cenšas savākt 250 tūkstošus eiro lielus līdzekļus un izvērtē iespējas, kā sākt darbību citās Eiropas valstīs. Galvenais mērķis pašlaik ir Helsinki Somijā. Sākumā uzņēmums plāno sadarboties ar privātajām veselības aprūpes iestādēm, pirms sāk sarunas ar lielākām klīnikām.

“Mūsu mērķis ir būt pieejamiem, un tieši tāpēc mēs izmantojam izplatītākus un vieglāk pieejamus printerus, nevis industriālos, kuri maksā pusmiljonu eiro. Šāda pieeja mums ļauj saglabāt zemākas izmaksas,” saka Krongorns.

Luksemburgas riska kapitāla fonda uzņēmums “Expon Capital” pēta tehnoloģiju uzņēmumu darbību un iespējas Ziemeļvalstīs, Baltijā, Austrumeiropā un Izraēlā. Šā uzņēmuma līdzdibinātājs Džeroms Vitamers bija “TechChill” konferences žūrijas loceklis, kur viņš pirmo reizi redzēja “CastPrint” produkciju.

“Lielākais izaicinājums, ko es redzu “CastPrint”, ir produkta izplatīšana un pieejamība tirgū. Eiropas protezēšanas tirgus līderi varētu arī nenodrošināt līdzīgu servisu kā “CastPrint”, tomēr viņi apzinās, ka tiem ir sava klientu bāze, kas iegādāsies šos produktus, pat ja arī tie būs zemākas kvalitātes nekā latviešu ražojums,” saka Vitamers.

Tāpat latviešu jaunuzņēmumam jārēķinās ar ievērojamu konkurenci – Eiropā ir vairākas firmas, kas specializējas dažādu medicīnisko palīglīdzekļu ražošanā.

Krongorns gan norāda, ka “CastPrint” izdosies sasniegt pareizos biznesa partnerus un pieņemt pareizos lēmumus. Viņš norāda, ka sadarbība ar medicīnas nozares speciālistiem ļaus radīt arvien jaunus produktus, piemēram, drukāt protēzes.

“Mēs apzināmies, kādas ir iespējas nākotnē. Tā nav tikai fiksēšanas ierīču izveide, bet gan kaulu, implantu un pat orgānu druka. Tāpēc mēs vēlamies paplašināt sadarbību ar medicīnas nozares speciālistiem un attīstīt jaunas idejas, kas varētu palīdzēt mediķu darbā,” saka Krongorns.

Svarīgākais
Uz augšu