"Laimētavu" aizliegšana: starp politiskiem lozungiem un reālām darbībām (23)

Ieskats vēsturē

Doma par spēļu zāļu jeb tā dēvēto "laimētavu" slēgšanu Latvijā nav jauna. Jau 2006.gadā Rīgas pilsētas pašvaldība bija izdevusi saistošos noteikumus, kas pilsētas vēsturiskajā centrā aizliedza ierīkot jaunas azartspēļu zāles. Vairāk nekā desmit gadus pašvaldība nav pildījusi pati savus noteikumus, norādīts Latvijas Augstākās tiesas mājas lapā.

2017.gadā pēc šīs pašas tiesas sprieduma pašvaldība tomēr pieņēma lēmumu par spēļu zāļu aizliegšanu pilsētas vēsturiskajā centrā, izņemot 4 un 5 zvaigžņu viesnīcās. Tāpat bija paredzēts 5 gadu pārejas periods.  

2018.gada jūnijā tobrīd Saeimas deputāta kandidāts no JKP Juris Jurašs sāka parakstu vākšanu sabedrisko iniciatīvu platformā Manabalss.lv par azartspēļu zāļu pilnīgu aizliegšanu visā valsts teritorijā, izņemot luksusa klases viesnīcas. Iniciatīva savāca vairāk nekā 10 tūkstošus nepieciešamo parakstu un tika iesniegta Saeimā.

Paralēli iniciatīvas izskatīšanai parlamentā, ar līdzīgu priekšlikumu, bet tikai attiecībā uz Rīgas teritoriju, nāca klajā Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Iniciatīva par "laimētavu" slēgšanu - varas gaiteņos

Šā gada 26.februāra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē JKP deputāti argumentēja, kāpēc azartspēļu zāles vajagot aizliegt.

Pret aizliegumu iestājās nozare, kā arī Finanšu ministrija (FM), kas norādīja uz iespējamiem daudzmiljonu zaudējumiem valsts budžetā, ja aizliegums stātos spēkā.

Piemēram, kā sēdē atzīmēja FM pārstāvji, Azartspēļu nodoklī valsts budžetā gada laikā tiek samaksāti gandrīz 40 miljoni eiro. Turklāt spēļu zālēs tiekot nodarbināti 4000 cilvēku.  
Kā noskaidroja TVNET, komisija ņēma vērā sabiedrības iniciatīvu un uzdeva FM pārskatīt Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2019.-2026. gadam.

Pēc tam tikšot izstrādāti likuma grozījumi. Taču Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (Attīstībai/Par!) teiktais neliecina, ka FM obligāti jāiekļauj spēļu zāļu aizliegums likuma grozījumos.

“Valdība tālāk veidos šo politikas dokumentu. Tad [būs] likuma grozījumi, un tad, protams, [tie nonāks] pie mums uz komisiju. Tomēr pareizi, ja to politikas veidotāji dara. Var jau būt dažādas ieceres, bet ir svarīgi, lai tās ieceres ir atbilstoši juridiski noformētas un iet kopā ar kopējo nostāju,” intervijā pauda Bondars.

Atbildot uz TVNET jautājumu, vai komisijā vēl būs balsojums par pašu pilsoņu iesniegto iniciatīvu, Bondars norādīja, ka iesniegtais priekšlikums neesot normatīvā akta projekts, lai par to lemtu balsojumā.

“Tā iniciatīva jau nebija kā likumdošanas akts. Viņa bija kā nodoms, ko vajadzētu ietvert likumdošanas aktos," zināja teikt Saeimas komisijas vadītājs.

Tomēr Bondara apgalvojums neatbilst īstenībai, jo paraksti tika vākti tieši konkrētiem likuma grozījumiem, kas ir pieejami Manabalss.lv mājas lapā.

Savukārt FM norāda, ka šobrīd tiekot gaidīti atzinumi par pamatnostādnēm no visām pārējām iesaistītajām ministrijām. Tāpat notiek jau saņemtās informācijas apkopošana un izvērtēšana, TVNET atzina FM pārstāve Lelde Grīnvalde.  

Pēc iniciatīvas iesniedzēja un tagadējā Saeimas deputāta Jura Juraša (JKP) domām, šis komisijas lēmums ir mēģinājums “norakt” sabiedrisko iniciatīvu.

“Es domāju, ka tas ir veids, lai šo procesu novilcinātu. Un ar dažādām šādām iniciatīvām vienkārši iegūt papildlaiku. Es nedomāju, ka šīs pamatnostādnes lielā mērā varētu ietekmēt politiķu pieņemtos lēmumus,” pauda Jurašs.

Komentējot neseno Rīgas mēra Nila Ušakova (S) priekšlikumu par spēļu zāļu aizliegšanu visā Rīgas teritorijā, Jurašs teica, ka būtu tikai priecīgs, ja tas notiktu. Vienlaikus politiķis netic, ka piedāvājuma pamatā ir rūpes par iedzīvotāju labklājību.

“Nedomāju, ka viņi pēkšņi ir apzinājušies, kādu kaitējumu nodara sabiedrības interesēm šī nelaime. Pieļauju, ka tur ir apakšā dziļāk kaut kāds politisks stāsts. Iespējams, tas ir atbildes gājiens kaut kādām gaidāmajām rīcībām no VARAM, no [Jura] Pūces puses, liekot saprast par iespējamiem slēptiem sponsoriem un atkarību no azartspēļu industrijas,” pieļāva deputāts.

Rīgā varētu aizvērt 200 azartspēļu zāles

Rīgas mērs Nils Ušakovs (S), atsaucoties uz laika trūkumu, nevarēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc lēmums par spēļu zāļu slēgšanu visā Rīgā pieņemts tieši tagad.

Paziņojumā sociālajā tīklā “Facebook” Ušakovs skaidro, ka lielākā problēma ar azartspēļu zālēm esot tieši Rīgas apkaimēs.

“Tieši tāpēc domei ir jāizdara viss iespējamais, lai Rīga beidzot kļūtu par pilsētu, kas būs pilnīgi brīva no šīs atkarību izraisošās kaites un lai rīdzinieki neciestu no azartspēlēm un visām ar to saistītām negatīvām sekām.

Visi nepieciešamie lēmumi attiecībā uz visām zālēm tiks pieņemti nākamā mēneša laikā,” paziņoja Rīgas mērs.

Tagad dome gatavos atsevišķus lēmuma projektus par atļaujas anulēšanu katrai spēļu zālei Rīgas teritorijā, TVNET apstiprināja Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš.

Rezultātā galvaspilsētā varētu slēgt ap 200 zāļu. Bet ir jārēķinās arī ar daudzajiem tiesvedības procesiem, jo katru no šiem lēmumiem azartspēļu organizētāji var pārsūdzēt, apstiprināja Liepiņš. 

Tuvākais laiks, kad Rīgā varētu pazust visas spēļu zāles, ir ne agrāk par 2024.gadu.

Kā norādīja Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP),  ja Saeima ieviesīs izmaiņas likumos, kā to paredz pilsoniskā iniciatīva par azartspēļu zāļu slēgšanu visā Latvijas teritorijā, arī šajā gadījumā paredzēts 5 gadu pārejas periods.

Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem, 2018.gadā azartspēļu bizness nopelnīja teju 278 miljonus eiro, ieskaitot 217 miljonu eiro ieņēmumus no azartspēļu automātiem.