Politisks lobijs jeb priekšlikumi, kas faktiski atceļ "ātro kredītu" ierobežojumus (26)

Viens no aktīvākajiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu izstrādātājiem bija 12. Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (LRA). Viņam ir liels nopelns, nebanku aizdevējiem nosakot 25% gada likmi.

Sarunā ar portālu TVNET Smiltēns sacīja, ka šie grozījumi likumā jau pašlaik tiek atcelti.

“Priekšlikumi likuma grozījumiem ir paredzēti, lai visu atgrieztu atpakaļ stadijā, kad tika panākta 25% gada likme, un aizbildinājumi par medijiem ir tikai kā uvertīra, lai kardināli mainītu to, kas tika panākts īsi pirms Saeimas vēlēšanām.”

“Aizbildinājums par medijiem un reklāmas ierobežojumiem un to pārskatīšanu Artusam Kaimiņam (KPV) deva ieganstu šos likuma grozījumus noteikt Saeimas dienaskārtībā. Shēma veca un jau zināma – atrast iemeslu, kāpēc likums ir jāatver, un to nodrošināja Kaimiņš. Tagad par to saņemti dažādi priekšlikumi, kas paver daudz neskaidrību un shēmas, kā juridiski paslēpt lielus kredītprocentus, un ir mēģinājumi atgriezt visu atpakaļ tā, kā bija iepriekš,” saka Smiltēns.

Bijušais deputāts stāsta, ka pašlaik ir vērojami mēģinājumi lobēt normu, kas ļoti smalki paslēptu kredītprocentu likmi zem juridiskas konstrukcijas, nenosaucot likmes apmēru, sarežģījot likmes aprēķina metodiku.

“Pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma, Latvijas Banka varētu noteikt vidējo likmi, kas patērētāju kreditēšanas jomā būtu noteikta ar koeficientu 3. Ko tas nozīmē? Ņemot vērā šā brīža likmi, to reizinātu ar trīs un iegūtu galējo kredītprocentu likmi. Ja nozarē ir augstas šīs likmes, tad tām ir potenciāls vēl kāpt,” pauž Smiltēns.

Bijušais deputāts skaidro, ka viņam ideja par 25% likmi radusies pēc sarunām ar Francijas politiķiem. Ar šādu procentu likmi cilvēks gūst zināmas garantijas, ka viņam nebūs jāpārmaksā milzīgas summas, turklāt aizdevējiem tiek uzlikts atbildības slogs gadījumā, ja tie neizvērtē klienta maksātspēju.

“Ja aizdevējs neizvērtē klienta maksātspēju un ir pieļāvis to, ka klients slīkst parādos, tad ir ierobežojums 25%, un vairāk no cilvēka paņemt nevar, tādējādi zaudējumi paliek uz aizdevēja pleciem. Šie grozījumi ir balstīti uz Centrāleiropas valstu labajiem piemēriem, un otrkārt, tie neļauj izputēt patērētājam,” saka Smiltēns.

Ideja reizināt vidējo likmi ar koeficientu trīs faktiski ļauj procentu likmei pārsniegt 100%, faktiski ļaujot atgriezties pie vecā regulējuma.

“Acīmredzot ātro kredītu miljonāri, kuri iegulda 15 miljonus medijos, kuri zināmā mērā diktē mediju iespējas, ir uzlauzuši vārtus uz politiskajām partijām un guvuši atsaucību.

Ņemot vērā, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl ir gandrīz četri gadi, tāpēc tas tiek darīts tieši tagad. Ja arī būs skandāls, tad līdz nākamajām vēlēšanām tam vairs nebūs nekādas ietekmes. Un esmu dzirdējis, ka Saeimā vairākums ir gatavi atbalstīt grozījumus likumā,” pauž Smiltēns, kurš piebilst, ka ir vērojams “absolūts politiskais ātro kredītu lobijs”.

Antropologs Andris Šuvajevs portālam TVNET pauž, ka zināms risks, ka grozījumus Patērētāju Tiesību aizsardzības likumā varētu atcelt, pastāv. Skatoties uz piedāvājumiem un priekšlikumiem, kā mainīt likuma grozījumus, ir daļa, kas ir saprātīgi, un ir daļa, kas ir mazāk saprātīgi.

“Galvenais iebildums ir tāds, ka esošā dienas likme – 0,07% būs kaitīga patērētājiem, jo ātro kredītu sniedzējiem būs jādod kredīti uz ilgāku laika posmu. No ekonomiskā skatu punkta tā tas ir, līdz ar to pastāv iespēja, ka cilvēkiem būs jābūt parādsaistībās ilgāku laiku. Galvenā problēma ir tā, ka tam, kam tik tiešām būs nepieciešams aizņemties, tās iespējas vairs nebūs. Saistībā ar par to tiek runāts vismazāk,” saka Šuvajevs.

Ekonomikas ministrijas piedāvājums paredz mainīt gada procentu likmi un pielāgot to tirgus dinamikai.

“Problēma ir tā, ka tas ir kreditoriem draudzīgs solis, jo likme mainīsies, ņemot vērā norises tirgū. Ja būs labi laiki, tad likme būs zemāka, bet, ja laiki būs sliktāki, tad likme attiecīgi būs augstāka.

Ir dažādi faktori, par ko jādomā uz priekšu. Būtu svarīgi nepieļaut Ekonomikas ministrijas piedāvājumu piesaistīt šo likmi tirgus procesiem – likmei jābūt fiksētai,” uzsver Šuvajevs.

Saistībā ar ātro kredītu nozari Šuvajevs arī pauž bažas. Viņš norāda, ka nebanku sektora draudi, ka ceturtdaļmiljons cilvēki pie esošā regulējuma tiks izslēgti no "ātro kredītu" pakalpojumiem, ir nopietni.

“To ir ļoti nepatīkami pieņemt, bet, kā jau esmu teicis, tik ilgi, kamēr cilvēki būs nabadzīgi, pieprasījums [pēc ātrajiem kredītiem] pastāvēs,” tā Šuvajevs.

Būtiski atzīmēt, ka ātro kredītu devēji jau pašlaik ir atraduši veiksmīgu veidu, kā apiet likumos noteiktos ierobežojumus. Kā izpētījuši Re:Baltica žurnālisti, gandrīz divas trešdaļas cilvēku nespēj atmaksāt kredītu uzreiz, tāpēc to pagarina. Grozījumi Patērētāju Tiesību aizsardzības likumā paredz, ka atmaksas termiņu drīkst pagarināt vairs tikai divas reizes.

Shēma šāda: aizņemies “bezmaksas” kredītu par 200 eiro, nevarēji atdot un divas reizes pagarināji. Ja katrs termiņa pagarinājums maksā 15 eiro, tad beigās jāatdod 230 eiro. Jāpiebilst, ka pagājušā gada pirmajā pusgadā trīs un vairāk reizes kredītus pagarināja gandrīz puse klientu.

Pirms trim gadiem Saeima noteica, ka kopējās kredīta izmaksas nedrīkst pārsniegt pamatsummu divas reizes. Ar šādu soli Saeima centās panākt kredītu atmaksas termiņu pagarinājumu skaita ierobežošanu.

Tomēr ātro kredītu devējiem izdevās atrast veidu, kā apiet noteiktos ierobežojumus.

Termiņu pagarinājumi tika pārveidoti par minimālajiem maksājumiem no kredītlīnijas.

Tā, piemēram, pirms Ziemassvētkiem viens no aizdevējiem piedāvāja aizņemties 3000 eiro lielu aizdevumu uz 60 dienām. Ja divu mēnešu laikā nav iespējams atmaksāt šo summu, tad aizdevums tiek pārveidots par kredītlīniju ar minimālo maksājumu ar 2,5% likmi no pamatsummas un komisijas maksu.

Šādi, uz ilgāku periodu aizņemoties 3000 eiro, pēc gada procentos būs nomaksāti 1970 eiro, bet samaksātā parāda pamatsumma būs vien 730 eiro. Pēc pusotra procentos būs samaksāti 2900 eiro, bet pamatsumma – 1000 eiro.

Un tāpat – no aizlienētajiem 3000 eiro pusotra gada laikā būs samaksāti 3900 eiro, bet pamatparādsumma joprojām būs gandrīz divi tūkstoši.

 Šādas summas ir astronomiskas, jo nebanku aizdevēju procentu gada likme ir aptuveni 100%, kamēr bankās patēriņa kredītu procentu likme ir daudz zemāka – 20-30%.

Citos aizdevējos, aizņemoties 500 eiro uz četriem gadiem, atmaksāt var nākties pat vairāk nekā 2000 eiro. Bankās, aizņemoties tikpat vērtu patēriņa kredītu, būtu jāatmaksā daudz mazāka summa.

Iepriekš vēstīts, ka diskusijas par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu pieņemšanu raisīja plašas diskusijas vēl iepriekšējā Saeimas sasaukumā. Nebanku aizdevēji pauda bažas, ka šādi grozījumi liks daudziem aizdevējiem pamest tirgu. Priekšlikumi likuma grozījumiem tika pieņemti līdz 1. martam.