/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/03/26/11897773t1h0ef7.jpg)
Eiropas Parlamentā (EP) ar 348 balsīm pret 274 pieņemta strīdīgi vērtētā autortiesību direktīva, portālam TVNET pavēstīja EP birojs Latvijā. 36 deputāti atturējās.
Eiropas Parlaments apstiprina strīdīgi vērtēto autortiesību direktīvu (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz ar to Eiropas Parlamentā ir noslēgusies 2016. gadā aizsāktā likumdošanas procedūra. Tagad direktīva no savas puses vēl jāapstiprina dalībvalstīm ES Padomē. Ja dalībvalstis apstiprinās Parlamenta pieņemto tekstu, direktīva stāsies spēkā pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. ES dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai īstenotu tās prasības.
Direktīvas mērķis ir nodrošināt autortiesību noteikumu tiesību un pienākumu piemērošanu arī interneta vidē. Jaunie noteikumi tieši ietekmēs tādus interneta milžus kā "YouTube", "Facebook" un "Google News".
Direktīva raisījusi spraigas diskusijas. EP norāda, ka tā ļaus žurnālistiem un izdevējiem iegūt godīgāku samaksu par savu darbu izmantošanu interneta vidē un uzliks interneta platformām lielāku atbildību par tajās publicēto saturu. Tikmēr interneta giganti uzsākuši kampaņas pret direktīvu, argumentējot, ka tas novedīs pie cenzūras un pat draudot ar pakalpojumu bloķēšanu Eiropā, ja netiks atrasts cits risinājums.
Vislielāko satraukumu izraisījis direktīvas 13.pants, kas paredz, ka pakalpojumu sniedzēji (proti, interneta platformas), kas lielā apjomā glabā lietotāju augšupielādētos materiālus, nodrošina to atbilstību autortiesību likumiem. Uzmanību izpelnījies arī 11.pants, kas varētu ierobežot interneta agregatoru (piemēram, "Google News") iespējas izmantot mediju saturu, - tas izpelnījies neoficiālu palamu "hipersaišu nodoklis".
Vācijas "Wikipedia" šomēnes streikoja pret direktīvu, bet Polijā pirmdien vairāki laikraksti iznāca ar baltu pirmo lapu, tādējādi atbalstot reformu.
Kaislības ap autortiesību direktīvu lielā mērā izvērtušās par cīņu starp autortiesību turētājiem (māksliniekiem un tradicionālajiem medijiem) un interneta platformām.
"Šī vienošanās ir nozīmīgs solis, lai labotu pašreizējo situāciju. Tā ļāvusi nedaudziem uzņēmumiem gūt milzu peļņu un neatlīdzināt tūkstošiem radošo profesiju pārstāvju un žurnālistu darbu, no kura atkarīgi šo uzņēmumu ienākumi. Kaut gan direktīva autortiesību turētājiem nerada jaunas tiesības, mēs ņēmām vērā paustās bažas un izlēmām dubultot vārda brīvības aizsardzību. "Mēmes" un GIF datnes tagad ir aizsargātas labāk nekā jebkad agrāk," satraukumu centās kliedēt EP ziņotājs Aksels Foss.