/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2019/03/27/11900433t1h0285.jpg)
Sprieduma pasludināšana 1991.gada 13.janvāra lietā ir konfrontācija ar patiesību un vēsturiskā taisnīguma brīdis, paziņojusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Grībauskaite: Spriedums 1991.gada 13.janvāra lietā ir vēsturiskā taisnīguma brīdis (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Bezgala svarīgais taisnīguma brīdis. Mēs visi to gaidījām tik daudz gadu. Īpaši 13.janvāra notikumu upuru tuvinieki. Šī lieta ir konfrontācija ar patiesību, kuras noskaidrošanai bija nepieciešams daudz gadu, kas maksāja daudz sāpju, pacietības un pašuzupurēšanās," teikts trešdien izplatītajā Grībauskaites paziņojumā.
"Lai gan meklējot patiesību un tiecoties uz taisnīgumu, mēs saskārāmies ar pretdarbību un labas gribas trūkumu no kaimiņvalsts Krievijas puses, vēsturiskā taisnīguma diena tomēr pienāca - tiesa ir nosaukusi vainīgos, kuru dēļ gāja bojā cilvēki, kas miermīlīgi aizstāvēja brīvību," piebildusi Lietuvas prezidente.
Viņa norādījusi, ka šī lieta ir "pierādījums tam, ka attiecībā uz kara noziegumiem noziegumiem pret cilvēci nav noilguma".
Jau ziņots, ka Viļņas apgabaltiesa 1991.gada 13.janvāra lietā trešdien atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo padomju Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu, un aizmuguriski piesprieda Jazovam desmit gadu, Ushopčikam - 14 gadu bet Golovatovam - 12 gadu ieslodzījumu.
Šajā lietā piespriesto ieslodzījumu termiņš ir no četriem līdz 14 gadiem.
Starp notiesātajiem ir augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, VDK un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.