/nginx/o/2019/03/27/11900486t1hb195.jpg)
Vecuma plānprātība jeb demence ir šaušalīga slimība, kas nolaupa cilvēka atmiņu, spriestspēju un identitāti. Diemžēl pret demenci nav zāļu, turklāt pēdējos gados veiktie pētījumi nav bijuši veiksmīgi cīņā ar šo slimību. Vienīgais, kas pagaidām atliek cilvēkiem, ir censties dzīves laikā neradīt labvēlīgus apstākļus demences attīstībai.
Viens no demences izteiktākajiem simptomiem ir kognitīvā degradācija. Pastāv vairākas lietas cilvēka dzīvesveidā, kas var šo degradāciju palēnināt, piemēram, prātu stimulējošas nodarbes (krustvārdu mīklas, jaunas valodas apgūšana), fiziskas aktivitātes un pilnvērtīgs uzturs ar samazinātu piesātināto tauku, rafinēto ogļhidrātu un cukura saturu.
Veselības ekspertu vidū tieši diēta ir īpaši iecienīta metode, kā izvairīties no demences. Piemēram, nesen medijos izskanēja ziņa, ka divas tējkarotes riekstu dienā par 60% var uzlabot smadzeņu veiktspēju. Tas tika balstīts uz jaunu pētījumu, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The journal of nutrition, health & aging”. Tomēr vai pētījumā tiešām tas ir teikts?
Pētījumā deviņu gadu laikā zinātnieki novēroja 5000 Ķīnas pieaugušo iedzīvotāju ēšanas paradumus un uztura dažādību. Izrādījās, ka pastāv saistība starp riekstu daudzumu uzturā un piedzīvoto kognitīvās degradācijas straujumu. Proti, tie cilvēki, kuri ikdienā uzturā lietoja 10 gramus un vairāk riekstu, bija mazāka demences riska priekšā nekā tie, kuri dienā uzņēma mazāku riekstu daudzumu.
67 procentiem no pētījuma dalībniekiem kognitīvās spējas tika pārbaudītas divas reizes (tikai 16 procentiem dalībnieku kognitīvās spējas tika pārbaudītas vairāk nekā divas reizes).
Pētījumā tātad ir secināts, ka rieksti ikdienas uzturā var palīdzēt palēnināt kognitīvo degradāciju, tuvojoties vecumdienām. Rezultāti neparāda to, ka riekstu ēšana uzlabo kognitīvās funkcijas, kā rakstīts daudzos medijos.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)