Parādījusies jauna manipulācijas tehnika ar cilvēkiem internetā (15)

Lai saprastu, kas ar to tiek domāts, Bejs sniedz piemēru.

«Interneta lapās ārpus mediju vides esošiem cilvēkiem ir iespējams nopirkt mākslīgus skatījumus konkrētiem rakstiem, lai ziņu redaktoram rastos priekšstats, ka šie raksti lasītājiem ir svarīgāki par citiem.

Līdz ar to tie ziņu lapās tiks izcelti vairāk. Līdzīga situācija ir novērojama arī ar video koplietošanas vietni Youtube. Tajā tiek mākslīgi pirkti skatījumi, lai konkrēti video tiktu vairāk ieteikti lapas apmeklētājam,» apgalvo Bejs. Papildu problēma rodas arī tad, kad informācijas satura veidotāji domā par jaunu materiālu veidošanu. Tie ņem vērā to, kas iepriekš piesaistīja lielu uzmanību, un var izvēlēties veidot līdzīgus materiālus. Visbeidzot, ja informācijas patērētājs sāk aktīvi spiest uz konkrēta satura rakstiem, tad interneta algoritms ieteiks citu līdzīga satura rakstu. Tādā veidā daudzi cilvēki ir radikalizējušies, saka Bejs.

Šāda stratēģija rada būtisku efektu – cilvēkiem patiesi sāk šķist, ka šie finansētie raksti un/vai video ir svarīgi.

Rezultātā, tie sāk piesaistīt arī reālos apmeklētājus un trešās personas vēlamā informācija tiek nodota salīdzinoši lielam cilvēku skaitam, norāda pētnieks.

Šāda ietekmēšanas pieeja esot efektīva arī tādēļ, ka to ir ļoti grūti pamanīt. Salīdzinājumā ar citu populāru domas ietekmēšanas metodi – komentāriem - šos viltus skatījumus nav iespējams identificēt ar vienkāršu aplūkošanu.

Atbildot uz jautājumu par spēlētājiem, kuri būtu ieinteresēti šādu stratēģiju izmantot, Bejs saka, ka tos esot ārkārtīgi grūti identificēt. «Mēs gan esam identificējuši vairākas kompānijas, kuras šādus ietekmēšanas pakalpojumus piedāvā. Vairāk nekā 350 no tām atrodas Krievijā, bet daudzas ir arī Vācijā. Turklāt vairākās Vācijas kompānijās strādā vairāk par 10 šāda pakalpojuma pārdevējiem,» saka eksperts. Vienlaikus Bejs apgalvo, ka to klienti nav tikai politisku ziņu izplatītāji. Mārketinga industrijā strādājošie var vēlēties izmantot to pakalpojumus, lai liktu izskatīties, ka to veidotās reklāmas ir sasniegušas daudz plašāku auditoriju. Tāpat informācijas manipulētāji var būt interesanti uzņēmējiem. Piemēram, viesnīcu īpašniekiem ir svarīgi, lai tādās vietnēs kā hotels.com to produktiem būtu augstāks vidējais reitings no ceļotāju atsauksmēm. Šajā kontekstā makro ietekmēšana iet roku rokā ar konkrēta viedokļa komentāru izplatīšanu.

Bejam tika arī uzdots jautājums par iespējām pret šādu manipulāciju cīnīties. «Es domāju, ka būtu nepieciešams pārskatīt juridisko ietvaru, kurās šādi manipulācijas pārdevēji darbojas. Pagaidām lielākajā daļā Eiropas ir atļauts pārdot gan viltus komentārus, gan viltus lasījumus, gan viltus like pie rakstiem. Mums būtu jāatbild uz jautājumu, vai mēs gribētu, lai šāda situācija turpinātos. Tāpat būtu nepieciešams uzlabot šādu manipulācijas noteikšanas tehnoloģiskās iespējas. Ar to palīdzību būtu iespējams daudz vieglāk atšķirt cilvēkus no robotiem,» saka Bejs.

Turpinot domu, pētnieks apgalvo, ka šajā kontekstā vajadzētu domāt arī par speciāliem apzīmējumiem botiem sociālo mediju vidē un mums apkārt. Ja katrs cilvēks konkrēti varētu pateikt, ka konts ir viltus, tad to izplatītie ziņojumi zaudētu savu spēku. Nepieciešamība nošķirt cilvēkus no robotiem nākotnē varētu kļūt vēl aktuālāka. Tas tāpēc, ka, attīstoties informācijas tehnoloģijām, arvien vairāk cilvēku veiktos darbus aizstās mākslīgais intelekts.

«Pēc pieciem gadiem mēs piezvanīsim uz klientu apkalpošanas tālruni un mums atbildēs mašīna. Turklāt atbildēs tā, ka mēs nevarēsim noteikt, vai tas ir cilvēks vai nav,» pauž Bejs.

Vienlaikus ir nepieciešams domāt arī par cilvēku kritiskās domāšanas spēju attīstību. Tā vienmēr ir bijusi un arī paliks labākā aizsardzība pret jebkādu manipulāciju. To būtu jāsāk attīstīt jau skolā, un īpašam fokusam būtu jābūt uz IT izpratnes attīstību. Tas tāpēc, ka lielākā daļa manipulāciju norisinās tieši interneta dimensijā. Ārkārtīgi būtiska loma kritiskās domāšanas stiprināšanā ir arī kvalitatīvai, labi apmaksātai pētnieciskajai žurnālistikai. Tā var veikt šādu manipulācijas shēmu detalizētu izpēti un atklāšanu, apgalvo Bejs.

StratCom eksperts gan piemetina, ka kritiskās domāšanas attīstība var būt arī koks ar diviem galiem.

«Cilvēki var sākt izturēties kritiski pret absolūti jebkādu informāciju, ieskaitot tādu, kura nāk no uzticamiem un pārbaudītiem avotiem,» norāda Bejs.

«Es uzskatu, ka arī žurnālistikai būs ar laiku jāattīstās. Tai būs arvien vairāk jādomā par veidiem, kā pierādīt cilvēkiem savu kvalitāti un uzticamību. Būs jārada sajūta, ka tā ir informēšanas mehānisms, kurš strādā,» turpina pētnieks. Viņaprāt, lielākais profesionālās žurnālistikas drauds mūsdienās esot neatkarīgie blogeri, kuri uzdodas par šīs profesijas pārstāvjiem, taču neievēro tās noteiktos ētikas principus. Tāpat tie bieži neatrodas mediju uzraudzības institūciju paspārnē un nevar saņemt sodus par nepatiesas vai kļūdainas informācijas izplatīšanu.

Runājot par žurnālistikas attīstību, Stratcom pētnieks arī apgalvo, ka nākotnē arvien aktuālākas kļūs diskusijas par subjektīvo žurnālistiku jeb viedokļu paudējiem. Problēma esot tāda, ka interneta un TV vidē viedokļus esot ļoti grūti atšķirt no parastajām ziņām, tāpēc daudzi cilvēki tos var uztvert kā maldinošu informāciju. «Nepieciešams domāt, kā lai cilvēks, lasot ziņas, saprot, ka konkrētais raksts ir viedoklis, bet cits atkal nav,» norāda eksperts.

Atbildot uz jautājumu, kā šādas un līdzīgas manipulāciju tehnikas varētu attīstīties nākotnē, Bejs norāda uz kādu ārkārtīgi satraucošu iezīmi. Viņaprāt, mēs esam zaudējuši spēju to vismaz puslīdz precīzi paredzēt. Informācijas tehnoloģijas un interneta telpa attīstās tik ātri, ka vairs nav iespējams precīzi noteikt, kādas stratēģijas manipulatori izmantos. Ja izdomāsim veidus, kā pret tiem cīnīties, tad salīdzinoši īsā laikā šie paņēmieni jau vairs nebūs aktuāli.