Oficiālais "Brexit" datums ir pienācis, bet tūlītēja izstāšanās ir maz ticama

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

2019.gada 29.marts bija oficiāli noliktais datums, kad Apvienotajai Karalistei jāizstājas no Eiropas Savienības (ES). Taču domājams, ka briti pieņems ES piedāvātos neilgos pagarinājumus, jo pēc 2016.gada referenduma gandrīz trīs gadu laikā vēl nav atrasta izeja no "Brexit" strupceļa.

Piektdien britu parlaments trešoreiz balsos par Mejas sarunās ar Briseli panākto "Brexit" līgumu, ko tas jau divas reizes noraidījis. Meja solījusi atkāpties, tiklīdz būs panākta "Brexit" vienošanās.

Kas notiks pēc piektdienas balsojuma? ES piedāvājusi Mejai divus iespējamos pagarinājuma termiņus.

Ja britu parlaments pieņems Mejas piedāvāto "Brexit" līgumu, izstāšanās termiņš tiks pagarināts līdz 22.maijam - tieši pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās Apvienotā Karaliste tādā gadījumā nepiedalīsies.

Taču, ja parlaments trešo reizi izgāzīs vienošanos, tad Apvienotajai Karalistei 12.aprīlī nāksies izstāties bez vienošanās vai lūgt vēl vienu "Brexit" pagarinājumu.

Britu parlaments balsojumā noraidījis visas "Brexit" vienošanās alternatīvas - tādas pavisam ir astoņas. 

Starp scenārijiem, par kuriem tika balsots, bija izstāšanās no ES bez vienošanās, palikšana ES muitas savienībā un vienotajā tirgū, sarunas par ciešākām ekonomiskām saitēm ar ES pēc "Brexit", referenduma rīkošana par jebkādu "Brexit" vienošanos vai "Brexit" atcelšana vispār.

Vislielākais atbalsts bija plānam palikt muitas savienībā ar ES pēc "Brexit", bet tas tika noraidīts ar astoņu balsu pārsvaru – 272 balsīm pret 264.

Parlaments plāno samazināt scenāriju skaitu un pirmdien rīkot nākamo balsojumu kārtu, lai noteiktu, kurām idejām ir lielāks deputātu atbalsts un kuras varētu virzīt Mejas "Brexit" vienošanās vietā, ja piektdien tā trešo reizi netiks pieņemta.

Tikmēr Lielbritānijas valdība noraidījusi parlamenta mājaslapā ierosinātu petīciju par palikšanu ES, ko parakstījuši gandrīz seši miljoni cilvēku. 

"Valdība neatcels [Lisabonas līguma] 50.pantu. Mēs pieturēsimies pie 2016.gada referenduma rezultāta un kopā ar Parlamentu strādāsim pie vienošanās, kas ļaus pamest Eiropas Savienību," skan valdības atbilde.

2016.gada "Brexit" referendumā 51,9% vēlētāju nobalsoja par izstāšanos no ES, kamēr 48,1% vēlējās palikt.

Turpmākos notikumus vislielākajā mērā ietekmēs piektdienas balsojums par Mejas "Brexit" vienošanos. Tas noteiks, cik ilgu pagarinājumu Apvienotā Karaliste iegūs, vai tiks viesta skaidrība par izstāšanās nosacījumiem un vai Meja pametīs amatu, kas potenciāli varētu iezīmēt jaunu posmu "Brexit" sāgā.

Teorētiski pastāv iespēja, ka Apvienotā Karaliste varētu atteikties no ES pagarinājuma termiņiem un pamest ES 29.martā. Taču par spīti tam, ka "Brexit" sakarā ir tik daudz neskaidrību, šāda iespēja ir ārkārtīgi mazticama.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu