Zāle Rīgas Šaha skolas ēkā pavasara brīvlaikā. Neskatoties uz to, ka telpa ir pilna ar bērniem un jauniešiem, te valda pilnīgs klusums. Bērni, domās iegrimuši, sēž pie galdiem ar šaha figūriņām - viņi cīnās Latvijas čempionāta finālā, lai noskaidrotu labākos šahistus Latvijā.
Labāko trijnieks katrā vecuma grupā iegūs ne tikai kausus, medaļas un čempionu titulus, bet arī sadalīs ceļazīmes uz Eiropas un pasaules čempionātiem. Brīvlaiks šiem jaunajiem censoņiem ies gar degunu - lai noskaidrotu Latvijas čempionus, būs vajadzīga visa šī no skolas brīvā nedēļa. Klasiskais šahs ar vairāku stundu apdomas laiku katrai partijai paņem daudz laika, tāpēc mācību periodā tādu noorganizēt nav iespējams. Arī ziemas un rudens brīvlaikus un daudzas nedēļas nogales, kad norisinās citi mazāk svarīgi turnīri un čempionāti, jaunie šahisti pavada līdzīgi.
Bet kā ir ar šaha spēles popularitāti ārpus Šaha skolas telpām? Vai populārākā galda spēle pasaulē ir arī populārākā Latvijā? Kāda ir šaha vēsture Latvijā?
Šaha uzplaukums pie mums notika jaundzimušās Latvijas laikā, bet pirmsākumi ir meklējami daudz senāk. Kādā Rīgas 14. gadsimta hronikā esot atrodams krievu tirgoņa Šahmata vārds, un vairākos Vidzemes klosteru rakstos šaha spēle minēta vēl agrāk. 17. gadsimtā šaha spēles cienītāju skaits nebija mazs, un eksistēja pat sevišķas šaha spēlētāju ģimenes, kuras šahu piekopa jau vairākās paaudzēs.