"Valstī nekas nav mainījies, ja neskaita mirušos draugus." Ukraiņi nezaudē cerības uz labāku dzīvi (12)

Pirms relatīvi neilga laika Andrijs Ļitviņenko cīnījās frontē Austrumukrainā pret prokrieviskajiem separātistiem. Šodien Ukrainas kara veterāns strādā par krāvēju lielveikala noliktavā Polijā.

Ukrainā Ļitivņenko strādāja par šoferi, taču ar turienes algu viņam nebija iespējams nodrošināt ģimeni. Viņam tika piedāvāts darbs kaimiņvalstī par labāku samaksu, kam vīrietis arī piekrita.

“Mēs cīnījāmies karā par labāku nākotni, labāku dzīvi. Tomēr nekas nemainījās. Ja neskaita, ka daudzi mani draugi ir miruši, nekas nav mainījies,” saka 36 gadus vecais kara veterāns.

Svētdien notiekošajās vēlēšanās miljoniem ukraiņu ir gatavi balsot pret valsti, kurā valda nevienlīdzība un korupcija, valsti, kurā separātistu karš ir ieildzis jau piecus gadus, kā laikā gājuši bojā vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku.

Krievijai kontrolējot Ukrainas pussalu Krimu, kā arī atbalstot separātistus Doņeckas un Luhanskas apgabalā, Kijeva nespēj izpildīt Eiropas Savienības un NATO prasības. Parastie iedzīvotāji cer uz labākām algām, taču tās jau ilgāku laiku ir iestrēgušas, vidēji sasniedzot 310 eiro mēnesī.

Uzņēmēji alkst pēc caurspīdīgiem un paredzamiem noteikumiem, jo nereti jārēķinās ar kukuļiem, ko pieprasa dažādas amatpersonas. Tā Ukrainā ir sasāpējusi problēma, kopš valsts ieguva neatkarību.

Daudzi ukraiņi sapņo par labāku dzīvi, un tie, kam ir iespēja, dodas uz ārzemēm.

Vairāk nekā pieci miljoni ukraiņu tagad strādā ārzemēs – no valsts izbraukusi desmitā daļa iedzīvotāju, aprēķinājusi Ukrainas Starptautiskās nodarbinātības asociācija.

Asociācijas prezidents Vasils Voskoboiņiks norāda, ka liela mēroga emigrācija palīdz Ukrainai “samazināt spiedienu darba tirgū”, tādējādi samazinot kopējo bezdarba līmeni. Ekonomikai palīdz arī naudas summas, ko ukraiņi sūta mājāspalicējiem. Aprēķināts, ka ārzemēs strādājošie ukraiņi saviem tuviniekiem no ārzemēm pērn nosūtīja vairāk nekā 11 miljardus dolāru, un šogad šis rādītājs vēl tikai palielināsies.

“Tie ir lieli cipari. Mēs tik daudz nesaņemam pat no Starptautiskā Valūtas fonda un ārvalstu investīcijām,” saka Voskoboiņiks. Tomēr Ukrainas valdība plāno ieviest jaunu nodokli ienākumiem, kas gūti ārzemēs.

Daudzi ukraiņi ārzemēs pastrādā neilgu laiku un atgriežas mājās, jo ilgāk palikt liedz Eiropas Savienības noteikumi. Tas radījis ļoti svārstīgu darbaspēka migrāciju. Daudzi, kuriem izdevies palikt Eiropas Savienības valstīs, neizslēdz iespēju atgriezties dzimtenē, ja uzlabosies ekonomiskie apstākļi. Voskoboiņiks saka, ka agri vai vēlu daudzus cilvēkus Ukraina zaudēs, ja viņi neredzēs, ka situācija dzimtenē uzlabojas.

Uz ārzemēm pārsvarā dodas zemkopības, būvniecības un dažādu ikdienas darbu darītāji, tomēr būtiski pieaug arī kvalificētu cilvēku skaits, kuri dodas prom no Ukrainas. Tā, piemēram, Ukrainu pametuši daudzi ārsti, medmāsas un datorspeciālisti.

Oksana Lozova, kura vada kardioloģijas nodaļu Rivnes bērnu slimnīcā, saka, ka nesen no slimnīcas aizgāja prom viens no labākajiem kardiologiem. Turklāt mazās pilsētas speciālistu trūkumu izjūt vissāpīgāk.

“Pieredzējušie speciālisti dodas prom, un viņu vietā nāk nepieredzējuši jaunie darbinieki,” sacīja Lozova. Viņa pati ārstēja deviņus gadus vecu meitenīti ar reimatoīdo artrītu. Paciente dzīvo 80 kilometru attālumā, kur tuvumā nav neviena kvalificēta speciālista.

Visbiežāk ukraiņi dodas uz Rietumeiropas valstīm kā Vāciju un Itāliju, tāpat netiek laista garām iespēja strādāt bijušajās austrumbloka valstīs – Slovākijā, Polijā un Čehijā. Visas šīs valstis ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis, kurās ir ievērojami samazinājusies korupcija, kas, savukārt, ir ļāvis ievērojami uzlabot ekonomisko situāciju.

Tomēr vispievilcīgākais galamērķis ukraiņiem ir kaimiņvalsts Polija. Šeit strādā aptuveni 1,2 miljoni Ukrainas pilsoņu. Vidējā alga Polijā ir vismaz trīs reizes augstāka nekā Ukrainā, taču arī Polijas alga ir salīdzinoši maza attiecībā pret Rietumeiropas standartiem.

Darbaspēks no Ukrainas Polijai ir ļoti izdevīgs – ar ukraiņu palīdzību ir iespējams “aizlāpīt robus”, ko radījusi vairāk nekā divu miljonu poļu izbraukšana uz citām Eiropas valstīm. Tāpat Polija ukraiņiem ir tuvāka gan kultūras, gan arī valodas ziņā.

“Polija ir tāda kā Eiropas Ķīna,” sacīja Andržejs Korkus, kurš vada vienu no nodarbinātības uzņēmumiem. Noliktavā, kur strādā kara veterāns Ļitviņenko, vairāk nekā 40% darbinieku ir ukraiņi. Noliktavas pārzinis norāda, ka poļi noliktavās strādāt nevēlas, tieši tāpēc ukraiņu klātbūtne ir vitāli svarīga.

Tāpat Polijas universitātēs ir vērojams ukraiņu studentu pieplūdums, kuri pēc tam paliek Polijas darba tirgū.

“Dzīve Polijā ir daudz ērtāka. Šeit ir droši un viegli. Nav jāuztraucas par to, kas notiks rīt,” saka ukraiņu zobārste Oļena Oleksičuka, kura četrus gadus strādā Polijā. Viņa, tāpat arī citi viņas tautieši saka, ka it īpaši Polijas – Ukrainas pierobežā ir grūti pateikt, kurā valstī atrodies, jo visur ir dzirdama ukraiņu valoda.

Tomēr aizbraucēji neizslēdz iespēju, ka kādreiz atgriezīsies dzimtajā zemē. Viņi tic, ka Ukraina šobrīd piedzīvo grūtus laikus, kas reiz beigsies, un tad būs iespējams atgriezties Ukrainā...