Igaunijas drošības policijai, kas monitorē ekstrēmistu darbības, par Taranta viesošanos Igaunijā nav daudz ko teikt, norādot, ka policijai trūkst precīzāku datu par viņa darbībām Igaunijā. Drošības policijas preses sekretārs Harijs Pūseps norāda, ka nav pamata domāt, ka Tarantam pret Igauniju būtu citādāka vai lielāka interese kā pret pārējām valstīm.
Tāpat šobrīd nav skaidrs, ko terorists Igaunijā darīja vai ar ko tikās. Saskaņā ar “Postimees” rīcībā esošo informāciju, terorists Baltijā pavadījis aptuveni nedēļu.
Tarantu, kas pēc izcelsmes ir austrālietis, pastiprināti interesējis Eiropā notiekošais. Tobrīd, decembrī, Rietumeiropā, viens no visapspriestākajiem jautājumiem bija ANO migrācijas pakts.
Neskaitot Tarantu, Austriju un Igauniju vieno arī fakts, ka migrācijas pakta izraisītās viedokļu sadurmes radīja pamatīgu viļņošanos abās valstīs. Taranta viesošanās laikā Igaunijā ievērojamākais notikums bija 9. decembrī Brīvības laukumā rīkotais pikets pret migrācijas paktu.
Kā vēstīts, neskatoties uz vairāku valstu izstāšanos, ANO konferencē Marrākešā 10. decembrī tika parakstīts Globālais migrācijas pakts.
Paktu ir publiski noraidījušas arī Austrālija, Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Itālija, Polija, Slovākija, Šveice, Ungārija. Arī Latvijas Saeima iestājas pret ANO migrācijas paktu.
Tāpat vēstīts, ka 15. martā Austrālijas pilsonis, labējais ekstrēmists Brentons Tarants, divās mošejās Jaunzēlandes pilsētā Kraistčērčā nogalinājis 50 cilvēkus. Tarants paziņojis, ka ir atteicies no advokāta un tiesā aizstāvēsies pats.
Galerija: apšaude mošejās Jaunzēlandē