Kopš 1.aprīļa Brasas cietums ir oficiāli slēgts. Tā pastāvēšanas vēsture aptver vairāk nekā 100 gadus. Tikai dažas dienas pirms mūsu atbraukšanas ieslodzītie no šejienes tika pārvesti uz citiem cietumiem. Garie gaiteņi un cietuma kameras - katrs no tiem kļuva par liecinieku tūkstošiem cilvēku likteņu.
Katram ieslodzītajam un katram noziedzniekam ir savs stāsts un vesela virkne iemeslu, kāpēc viņš nonācis aiz restēm. Daži pēc vienreiz pieļautas kļūdas patiešām labojas un pēc iznākšanas brīvībā sāk dzīvi no baltas lapas, bet citi šajās sienās atgriežas atkal un atkal.
"Noziedzība - tā ir normālu cilvēku normāla reakcija uz nenormāliem dzīves apstākļiem," vēsta uzraksts uz sienas kādā no kamerām.
"Ceļš uz matricu," uzrakstīts citur tajā pašā kamerā.
Brasas cietumā sodu izcieta par smagu un īpaši smagu noziegumu pastrādāšanu notiesātie. Pa pastaigu laukuma būra restēm uz zilajām debesīm cietumsargu uzraudzībā skatījušies simtiem slepkavu. Uz durvīm starp slēgto laukumu un gaiteni ieskrāpētas atzīmes - tā ieslodzītie skaita nebrīvē pavadītās dienas, mēnešus un gadus.
Latvijas cietumos ir trīs ieslodzīto kategorijas. Ieslodzītie, kas pieder zemākajai pakāpei, 23 stundas diennaktī pavada kamerā un atlikušo stundu var pavadīt slēgtajā pastaigu laukumā. Savukārt vidējās un augstākās pakāpes ieslodzītajiem atļauts strādāt, mācīties un pārvietoties pa cietuma teritoriju.
"Visiem ieslodzītajiem ir iespēja pieteikties uz dažādiem kursiem, apmeklēt skolu, strādāt. Brasā sodu izcieta daudzi Latvijas slepkavas. Ļoti daudzi atgriežas. Cietumā māk dzīvot, bet brīvībā ne," stāsta cietuma darbinieki.