Kredītņēmēju asociācija: Cilvēki, kas ātro kredītu dēļ nonākuši bankrotā, nevienu neinteresē (20)

“Ekonomikas ministrija ar partiju KPV LV priekšgalā, kas pirms vēlēšanām ar skaļiem saukļiem solīja iestāties par cilvēka tiesībām, tagad klaji lobē ātro kredītu biznesu. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kam vajadzētu aizstāvēt iedzīvotājus, kļuvis par banku advokātu, aktīvi iestājoties par maksimālās procentu likmes palielināšanu ātrajiem kredītiem. Tie vairāk nekā 160 tūkstoši cilvēku, kuri tikai ātro kredītu dēļ ir nonākuši bankrotā un meklē glābiņu maksātnespējas procesā, nevienu vispār neinteresē. Cīnīsimies, lai ierobežojumi ātro kredītu biznesam netiktu atcelti,” sašutumu pauž Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Viņš norāda, ka diskusijas par nepieciešamību grozīt PTAL pēc būtības atceļ maksimālās procentu likmes ierobežojumus un ātro kredītu izsniedzējiem palielina iespēju īstenot negodprātīgu biznesu.

“Jau aizvadītajā vasarā bija jūtams tas, cik spēcīgs ir ātro kredītu biznesa lobijs. Bija mokošs un ilgs deputātu darbs pie grozījumiem likumā, kas ierobežo maksimālo procentu likmi ātrajiem kredītiem. Bija daudz komisijas sēdes, kas kvoruma dēļ tika atceltas. Tajās tika skatīti šie grozījumi, bet tomēr vienošanos izdevās panākt. Tikai īsi pirms Saeimas vēlēšanām, lai demonstrētu savu ieinteresētību par cilvēka interesēm un celtu reitingus, tika pieņemti grozījumi PTAL, kas paredzēja ātro kredītu ierobežošanu,” saka Āboliņš.

Likums, kuram bija jāstājas spēkā tikai 2019. gada 1. jūlijā paredzēja, ka tiek samazināta maksimāli atļautā procentlikme no 200 un vairāk procentiem gadā līdz 25 procentiem gadā. Pēc Āboliņa vārdiem, tas bija saprātīgs un uz iedzīvotāju interesēm balstīts lēmums, kas izskaustu aizvien sastopamos gadījumus, kad, aizņēmies 1000 eiro, cilvēks ir spiests atdot gandrīz 4000 eiro.

“Taču pēkšņi KPV, kas pirms vēlēšanām solīja izskaust visu netaisnību pret cilvēkiem, atrod iemeslu, kādēļ likumu atvērt un tajā iestrādāt jaunus grozījumus, kas pēc būtības atceļ pirms vēlēšanām pieņemtos. Tagad ar saukļiem, ka ātro kredītu nozarei ir slikti, ka nozare meklē palīdzību un aģitē, ka politiķu pienākums ir nozarei palīdzēt. (..) Atceļot ierobežojumus ātrajiem kredītiem, bērni var sagaidīt tikai vecākus, kas ir iedzīti sprukās un izmisumā,” norāda Āboliņš.

Viņš akcentē, ka Latvijā ir vairāk nekā 160 tūkstoši iedzīvotāju, kas nonākuši maksātnespējas procesā tikai ātro kredītu biznesa dēļ. Tāpat arī pašam cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par situāciju, kurā viņš nonācis, jo kredīta izsniedzējs faktiski ir atbrīvots no atbildības.

“Ātro kredītu bizness lielā mērā ir balstīts uz maldinošu informāciju par naudas vieglo pieejamību un vieglo tās atdošanu. Šī biznesa pārstāvji apgalvo, ka ir atbildīgi, ka savus klientus pirms naudas aizdošanas pārbauda. Patiesībā bizness ir ieinteresēts pēc iespējas daudziem aizdot, labi zinot, ka laikus kredīts netiks atdots. Kredītu termiņa pagarinājumi un soda procenti veido galveno ātro kredītu biznesmeņu ienākumu daļu,” skaidro Āboliņš.

Viņš min piemēru, ka nesen tiesā aizstāvējis sievieti, kam maksātnespējas procesā vienas dienas laikā tika izsniegti divi jauni ātrie kredīti.

“Viņas maksātspēja it kā tika pārbaudīta un nauda it kā tika aizdota atbildīgi. Skaidrs, ka tie visi ir meli, jo persona, kurai ir sākta maksātnespēja, nevar būt spējīga uzņemties jaunus aizdevumus. Šī sieviete, protams, savu maksātnespējas procesu zaudēs, jo nav rīkojusies atbildīgi, uzņemoties jaunus kredītus. Taču atbildīgi nav bijuši arī aizdevēji, un viņiem par savu rīcību arī būtu jāatbild, tāpat kā to dara sieviete,” pauž Āboliņš.

Vērojot situāciju Saeimā, viņš atzīst, ka ir gluži “deja vu” sajūta.

“Pirms četriem gadiem partijas īsi pirms Saeimas vēlēšanām vienojās par grozījumiem Maksātnespējas likumā, paredzot iedzīvotājiem iespēju slēgt savas saistības pret kreditoriem vienu gadu ilgā maksātnespējas procesā. Tas iedzīvotājiem bija labvēlīgs lēmums.

Taču uzreiz pēc vēlēšanām Maksātnespējas likums tika no jauna atvērts un iepriekš pieņemtie grozījumi tika atcelti. Toreiz noteica, ka, ņemot vērā parāda summu, cilvēks maksātnespējas procesu var pabeigt viena, divu vai trīs gadu laikā. Šī norma ir spēkā aizvien.

Tagad ir atvērts likums, kas ierobežoja maksimālo procentu likmi ātrajiem kredītiem. Noskaņa, kas valda Saeimā liecina, ka tiks darīts viss, lai ātro kredītu izsniedzēji gūtu uzvaru,” akcentē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis.

Viņš aicina arī PTAC atcerēties, ka cilvēki ir tie, kuru interesēs organizācijai būtu jāstrādā, tādēļ arguments, ka ātro kredītu likme ir jāceļ, jo šobrīd tās noteiktas zemākas nekā banku noteiktās likmes kredītkartēm, ir absurdas.

“PTAC ir jābūt iedzīvotāju aizstāvim, nevis banku advokātam. Ja bankām ir risks, ka maksimālās procentu likmes ierobežojumi ātro kredītu nozarei kaut kādā veidā ietekmēs viņu pakalpojumus, tad bankām arī ir jādomā risinājumi, kā savus pakalpojumus vērst iedzīvotājiem labvēlīgākus. Konkurence vienmēr ir izdevīga pircējam. Ja bankām šķiet, ka ātro kredītu nozares produkts apdraud kredītkartes vai citus komercbanku produktu, tad jāmeklē risinājumi, kā šos produktus darīt cilvēkiem draudzīgākus,” akcentē Āboliņš.

Pašreiz priekšlikumi grozījumiem PTAL ir noraidīti, taču nojaušams, ka jauni ātro kredītu biznesam labvēlīgi priekšlikumi tiks iesniegti atkārtoti. Latvijas Kredītņēmēju asociācija turpinās iestāties par iedzīvotāju interesēm un aicina arī pašus cilvēkus nebūt klusiem.

“Pirms vēlēšanām politiķi solīja aizstāvību cilvēkiem. Ir vērts būt aktīviem, lai politiķi saprastu, ka cilvēks ir būtiskākais ne vien pirms vēlēšanām, bet arī pēc tām,” akcentē Āboliņš.

Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par spēkā esošajiem grozījumiem PTAL pauž atzinību - ir būtiski uzlabots normatīvais regulējums, lai kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji varētu atbildīgi izvērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu. Likuma grozījumi uzliek par pienākumu rūpīgāk izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu, piemēram, pieļaujot tikai dokumentāri pamatotas informācijas par ienākumiem izmantošanu.

Tomēr PTAC izsaka bažas par noteikto kopējo kredīta izmaksu slieksni, kas var ierobežot konkurenci un liegt patērētājiem noteikta veida pakalpojumus, kā arī ierobežojuma piemērošanu ilgtermiņa kredītiem.

“Ņemot vērā, ka daļa kredīta izmaksu var būt vienreizējas, bet dažas procentuālas, līgumiem, kuros paredzētas abu veidu izmaksas, kā arī tiek veikta pakāpeniska pamatsummas atmaksa, nav skaidra šādas dienas likmes aprēķina metodika, jo tāda normatīvajos aktos netiek regulēta un izmantota. Diemžēl grozījumos netika atbalstīts PTAC piedāvājums ierobežojumu noteikt gada procentu likmei, kas ir regulēta normatīvajos aktos,” teikts Centra ziņojumā.

Tāpat tiek pievērsta uzmanība, ka noteiktie reklāmas ierobežojumi būtiski ierobežo iespējas patērētājiem saņemt informāciju par kreditēšanas pakalpojumiem, tos salīdzināt un izdarīt atbilstošu izvēli. Patērētājiem būs pašiem daudz rūpīgāk un intensīvāk jāmeklē piedāvājumi, lai varētu izdarīt uz informāciju pamatotu un savām vajadzībām atbilstošu izvēli. Savukārt PTAC liels izaicinājums būs reklāmas uzraudzība, īpaši interneta vidē.

“Diemžēl grozījumi paredz arī pretrunīgu un neskaidru regulējumu – gan pienākumu balstīties tikai uz dokumentāru informāciju kredītiem no pirmā eiro (8. panta 4.4. daļa), gan pienākumu saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmuma dienesta izziņu par patērētāja ienākumiem, ja kredīta summa ir vienāda vai lielāka par 100 eiro. Norma faktiski paredz dubultu informācijas iegūšanas pienākumu, gan uzliek nepamatotu slogu tiem kredīta devējiem, kuriem nav noteikts pienākums vērtēt patērētāja maksātspēju, piemēram, lombardiem, pirkumiem uz nomaksu bez procentiem,” norādīts ziņojumā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir iesniedzis Saeimai informāciju par pretrunām pieņemtajā likumā, kuras nepieciešams steidzami risināt. Attiecībā uz procentu likmi vēršam uzmanību, ka PTAC un ekonomikas ministra piedāvātie risinājumi nenozīmē procentu likmes celšanu, bet gan regulējuma precizēšanu un vienlīdzīga regulējuma nodrošināšanu, jo neeksistē tāda formula, kā varētu aprēķināt kopējās kredīta izmaksas dienā.